Appendice:Coniugazioni/Latino/inlustro

Coniugazione

Verbo di prima coniugazione
paradigma
		inlūstrō, inlūstrās, inlūstrāvī, inlūstrātum, inlūstrāre
infinito		presente		perfetto		futuro
		attivo	passivo	attivo	passivo	attivo	passivo
		inlūstrāre	inlūstrari	inlūstrāvisse	inlūstrātum esse	inlūstrāturum esse	inlūstrātum iri
participio		presente		perfetto		futuro
		inlūstrans		inlūstrātus		inlūstrāturus
gerundio		nominativo		genitivo	dativo	accusativo	ablativo
		corrisponde all'infinito presente		inlūstrandi	inlūstrando	inlūstrandum	inlūstrando
gerundivo		inlūstrandus
supino		inlūstrātum (ablativo: inlūstrātu)
indicativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	inlūstrō	inlūstrās	inlūstrat	inlūstrāmus	inlūstrātis	inlūstrānt
	imperfetto	inlūstrābam	inlūstrābas	inlūstrābat	inlūstrabāmus	inlūstrabātis	inlūstrābant
	futuro semplice	inlūstrābo	inlūstrābis	inlūstrābit	inlūstrabĭmus	inlūstrabĭtis	inlūstrābunt
	perfetto	inlūstrāvī	inlūstrāvīsti	inlūstrāvit	inlūstrāvĭmus	inlūstrāvīstis	inlūstrāvērunt, inlūstrāvēre
	piuccheperfetto	inlūstrāvĕram	inlūstrāvĕras	inlūstrāvĕrat	inlūstrāverāmus	inlūstrāverātis	inlūstrāvĕrant
	futuro anteriore	inlūstrāvĕro	inlūstrāvĕris	inlūstrāvĕrit	inlūstrāverĭmus	inlūstrāverĭtis	inlūstrāvĕrint
passivo	presente	inlūstror	inlūstrāris, inlūstrāre	inlūstrātur	inlūstrāmur	inlūstrāmĭni	inlūstrāntur
	imperfetto	inlūstrābar	inlūstrabāris, inlūstrābāre	inlūstrabātur	inlūstrabāmur	inlūstrabāmĭni	inlūstrabāntur
	futuro semplice	inlūstrābor	inlūstrabĕris, inlūstrābere	inlūstrābĭtur	inlūstrābĭmur	inlūstrabimĭni	inlūstrabūntur
	perfetto	participio passato (inlūstrātus) seguito dall’indicativo presente di sum inlūstrātus sum inlūstrātus es inlūstrātus est inlūstrāti sumus inlūstrāti estis inlūstrāti sunt
	piuccheperfetto	participio passato (inlūstrātus) seguito dall’indicativo imperfetto di sum inlūstrātus eram inlūstrātus eras inlūstrātus erat inlūstrāti eramus inlūstrāti eratis inlūstrāti erant
	futuro anteriore	participio passato (inlūstrātus) seguito dall’indicativo futuro semplice di sum inlūstrātus ero inlūstrātus eris inlūstrātus erit inlūstrāti erimus inlūstrāti eritis inlūstrāti erunt
congiuntivo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	inlūstrem	inlūstres	inlūstret	inlūstrēmus	inlūstrētis	inlūstrent
	imperfetto	inlūstrārem	inlūstrāres	inlūstrāret	inlūstrarēmus	inlūstrarētis	inlūstrārent
	perfetto	inlūstrāvĕrim	inlūstrāvĕris	inlūstrāvĕrit	inlūstrāverĭmus	inlūstrāverĭtis	inlūstrāvĕrint
	piuccheperfetto	inlūstrāvissem	inlūstrāvisses	inlūstrāvisset	inlūstrāvissēmus	inlūstrāvissētis	inlūstrāvissent
passivo	presente	inlūstrer	inlūstrēris, inlūstrēre	inlūstrētur	inlūstrēmur	inlūstremĭni	inlūstrēntur
	imperfetto	inlūstrarer	inlūstrareris, inlūstrārēre	inlūstraretur	inlūstraremur	inlūstraremini	inlūstrarentur
	perfetto	participio passato (inlūstrātus) seguito dal congiuntivo presente di sum inlūstrātus sim inlūstrātus sis inlūstrātus sit inlūstrāti simus inlūstrāti sitis inlūstrāti sint
	piuccheperfetto	participio passato (inlūstrātus) seguito dal congiuntivo imperfetto di sum inlūstrātus essem inlūstrātus esses inlūstrātus esset inlūstrāti essemus inlūstrāti essetis inlūstrāti essent
imperativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	—	inlūstrā	—	—	inlūstrāte	—
	futuro	—	inlūstrāto	inlūstrāto	—	inlūstratōte	inlūstrānto
passivo	presente	—	inlūstrare	—	—	inlūstramini	—
	futuro	—	inlūstrātor	inlūstrātor	—	inlūstraminor	inlūstrantor