Appendice:Coniugazioni/Latino/marito

Coniugazione

Verbo di prima coniugazione
paradigma
		marītō, marītās, marītāvī, marītātum, marītāre
infinito		presente		perfetto		futuro
		attivo	passivo	attivo	passivo	attivo	passivo
		marītāre	marītari	marītāvisse	marītātum esse	marītāturum esse	marītātum iri
participio		presente		perfetto		futuro
		marītans		marītātus		marītāturus
gerundio		nominativo		genitivo	dativo	accusativo	ablativo
		corrisponde all'infinito presente		marītandi	marītando	marītandum	marītando
gerundivo		marītandus
supino		marītātum (ablativo: marītātu)
indicativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	marītō	marītās	marītat	marītāmus	marītātis	marītānt
	imperfetto	marītābam	marītābas	marītābat	marītabāmus	marītabātis	marītābant
	futuro semplice	marītābo	marītābis	marītābit	marītabĭmus	marītabĭtis	marītābunt
	perfetto	marītāvī	marītāvīsti	marītāvit	marītāvĭmus	marītāvīstis	marītāvērunt, marītāvēre
	piuccheperfetto	marītāvĕram	marītāvĕras	marītāvĕrat	marītāverāmus	marītāverātis	marītāvĕrant
	futuro anteriore	marītāvĕro	marītāvĕris	marītāvĕrit	marītāverĭmus	marītāverĭtis	marītāvĕrint
passivo	presente	marītor	marītāris, marītāre	marītātur	marītāmur	marītāmĭni	marītāntur
	imperfetto	marītābar	marītabāris, marītābāre	marītabātur	marītabāmur	marītabāmĭni	marītabāntur
	futuro semplice	marītābor	marītabĕris, marītābere	marītābĭtur	marītābĭmur	marītabimĭni	marītabūntur
	perfetto	participio passato (marītātus) seguito dall’indicativo presente di sum marītātus sum marītātus es marītātus est marītāti sumus marītāti estis marītāti sunt
	piuccheperfetto	participio passato (marītātus) seguito dall’indicativo imperfetto di sum marītātus eram marītātus eras marītātus erat marītāti eramus marītāti eratis marītāti erant
	futuro anteriore	participio passato (marītātus) seguito dall’indicativo futuro semplice di sum marītātus ero marītātus eris marītātus erit marītāti erimus marītāti eritis marītāti erunt
congiuntivo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	marītem	marītes	marītet	marītēmus	marītētis	marītent
	imperfetto	marītārem	marītāres	marītāret	marītarēmus	marītarētis	marītārent
	perfetto	marītāvĕrim	marītāvĕris	marītāvĕrit	marītāverĭmus	marītāverĭtis	marītāvĕrint
	piuccheperfetto	marītāvissem	marītāvisses	marītāvisset	marītāvissēmus	marītāvissētis	marītāvissent
passivo	presente	marīter	marītēris, marītēre	marītētur	marītēmur	marītemĭni	marītēntur
	imperfetto	marītarer	marītareris, marītārēre	marītaretur	marītaremur	marītaremini	marītarentur
	perfetto	participio passato (marītātus) seguito dal congiuntivo presente di sum marītātus sim marītātus sis marītātus sit marītāti simus marītāti sitis marītāti sint
	piuccheperfetto	participio passato (marītātus) seguito dal congiuntivo imperfetto di sum marītātus essem marītātus esses marītātus esset marītāti essemus marītāti essetis marītāti essent
imperativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	—	marītā	—	—	marītāte	—
	futuro	—	marītāto	marītāto	—	marītatōte	marītānto
passivo	presente	—	marītare	—	—	marītamini	—
	futuro	—	marītātor	marītātor	—	marītaminor	marītantor