assuebatis

  1. seconda persona plurale dell'indicativo imperfetto attivo di assuō
ăs | sŭ | ē | bā | tĭs
  • (pronuncia classica) IPA: /as.su.eːˈbaː.tis/
  • (pronuncia ecclesiastica) IPA: /as.su.eˈba.tis/

vedi assuō