participio futuro
aggettivo di I classe
singolare
maschile femminile neutro
nominativo enumerātūrus enumerātūră enumerātūrum
genitivo enumerātūrī enumerātūrae enumerātūrī
dativo enumerātūrō enumerātūrae enumerātūrō
accusativo enumerātūrŭm enumerātūrăm enumerātūrum
vocativo enumerātūrĕ enumerātūră enumerātūrum
ablativo enumerātūrō enumerātūrā enumerātūrō
plurale
maschile femminile neutro
nominativo enumerātūrī enumerātūrae enumerātūră
genitivo enumerātūrōrum enumerātūrārum enumerātūrōrum
dativo enumerātūrīs enumerātūrīs enumerātūrīs
accusativo enumerātūrōs enumerātūrās enumerātūră
vocativo enumerātūrī enumerātūrae enumerātūră
ablativo enumerātūrīs enumerātūrīs enumerātūrīs

enumeraturus

  1. participio futuro di enumerō
  • (pronuncia classica) IPA: /eː.nu.me.raː.tuː.rus/

dal verbo enumerō

come tutti i participi verbali latini, oltre alla funzione prettamente verbale può assumere il ruolo di aggettivo e di sostantivo (participio sostantivato)