Appendice:Coniugazioni/Latino/contamino

Coniugazione

Verbo di prima coniugazione
paradigma
		contāminō, contāminās, contāmināvī, contāminātum, contāmināre
infinito		presente		perfetto		futuro
		attivo	passivo	attivo	passivo	attivo	passivo
		contāmināre	contāminari	contāmināvisse	contāminātum esse	contāmināturum esse	contāminātum iri
participio		presente		perfetto		futuro
		contāminans		contāminātus		contāmināturus
gerundio		nominativo		genitivo	dativo	accusativo	ablativo
		corrisponde all'infinito presente		contāminandi	contāminando	contāminandum	contāminando
gerundivo		contāminandus
supino		contāminātum (ablativo: contāminātu)
indicativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	contāminō	contāminās	contāminat	contāmināmus	contāminātis	contāminānt
	imperfetto	contāminābam	contāminābas	contāminābat	contāminabāmus	contāminabātis	contāminābant
	futuro semplice	contāminābo	contāminābis	contāminābit	contāminabĭmus	contāminabĭtis	contāminābunt
	perfetto	contāmināvī	contāmināvīsti	contāmināvit	contāmināvĭmus	contāmināvīstis	contāmināvērunt, contāmināvēre
	piuccheperfetto	contāmināvĕram	contāmināvĕras	contāmināvĕrat	contāmināverāmus	contāmināverātis	contāmināvĕrant
	futuro anteriore	contāmināvĕro	contāmināvĕris	contāmināvĕrit	contāmināverĭmus	contāmināverĭtis	contāmināvĕrint
passivo	presente	contāminor	contāmināris, contāmināre	contāminātur	contāmināmur	contāmināmĭni	contāmināntur
	imperfetto	contāminābar	contāminabāris, contāminābāre	contāminabātur	contāminabāmur	contāminabāmĭni	contāminabāntur
	futuro semplice	contāminābor	contāminabĕris, contāminābere	contāminābĭtur	contāminābĭmur	contāminabimĭni	contāminabūntur
	perfetto	participio passato (contāminātus) seguito dall’indicativo presente di sum contāminātus sum contāminātus es contāminātus est contāmināti sumus contāmināti estis contāmināti sunt
	piuccheperfetto	participio passato (contāminātus) seguito dall’indicativo imperfetto di sum contāminātus eram contāminātus eras contāminātus erat contāmināti eramus contāmināti eratis contāmināti erant
	futuro anteriore	participio passato (contāminātus) seguito dall’indicativo futuro semplice di sum contāminātus ero contāminātus eris contāminātus erit contāmināti erimus contāmināti eritis contāmināti erunt
congiuntivo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	contāminem	contāmines	contāminet	contāminēmus	contāminētis	contāminent
	imperfetto	contāminārem	contāmināres	contāmināret	contāminarēmus	contāminarētis	contāminārent
	perfetto	contāmināvĕrim	contāmināvĕris	contāmināvĕrit	contāmināverĭmus	contāmināverĭtis	contāmināvĕrint
	piuccheperfetto	contāmināvissem	contāmināvisses	contāmināvisset	contāmināvissēmus	contāmināvissētis	contāmināvissent
passivo	presente	contāminer	contāminēris, contāminēre	contāminētur	contāminēmur	contāminemĭni	contāminēntur
	imperfetto	contāminarer	contāminareris, contāminārēre	contāminaretur	contāminaremur	contāminaremini	contāminarentur
	perfetto	participio passato (contāminātus) seguito dal congiuntivo presente di sum contāminātus sim contāminātus sis contāminātus sit contāmināti simus contāmināti sitis contāmināti sint
	piuccheperfetto	participio passato (contāminātus) seguito dal congiuntivo imperfetto di sum contāminātus essem contāminātus esses contāminātus esset contāmināti essemus contāmināti essetis contāmināti essent
imperativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	—	contāminā	—	—	contāmināte	—
	futuro	—	contāmināto	contāmināto	—	contāminatōte	contāminānto
passivo	presente	—	contāminare	—	—	contāminamini	—
	futuro	—	contāminātor	contāminātor	—	contāminaminor	contāminantor