Appendice:Coniugazioni/Latino/contamino

Coniugazione

Verbo di prima coniugazione
paradigma
		contāminō, contāminās, contāmināvī, contāminātum, contāmināre
infinito		presente		perfetto		futuro
		attivo	passivo	attivo	passivo	attivo	passivo
		contāmināre	contāminārī	contāmināvisse	contāminātum esse	contāminātūrum esse	contāminātum īrī
participio		presente		perfetto		futuro
		contāmināns		contāminātus		contāminātūrus
gerundio		nominativo		genitivo	dativo	accusativo	ablativo
		corrisponde all'infinito presente		contāminandī	contāminandō	contāminandum	contāminandō
gerundivo		contāminandus
supino		contāminātum (ablativo: contāminātū)
indicativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	contāminō	contāminās	contāminat	contāmināmus	contāminātis	contāminant
	imperfetto	contāminābam	contāminābās	contāminābat	contāminābāmus	contāminābātis	contāminābant
	futuro semplice	contāminābō	contāminābis	contāminābit	contāminābĭmus	contāminābĭtis	contāminābunt
	perfetto	contāmināvī	contāmināvīstī	contāmināvit	contāmināvĭmus	contāmināvīstis	contāmināvērunt, contāmināvēre
	piuccheperfetto	contāmināvĕram	contāmināvĕrās	contāmināvĕrat	contāmināverāmus	contāmināverātis	contāmināvĕrant
	futuro anteriore	contāmināvĕrō	contāmināvĕris	contāmināvĕrit	contāmināverĭmus	contāmināverĭtis	contāmināvĕrint
passivo	presente	contāminor	contāmināris, contāmināre	contāminātur	contāmināmur	contāmināmĭnī	contāminantur
	imperfetto	contāminābar	contāminābāris, contāminābāre	contāminabātur	contāminābāmur	contāminābāmĭnī	contāminābantur
	futuro semplice	contāminābor	contāminābĕris, contāminābere	contāminābĭtur	contāminābĭmur	contāminābimĭnī	contāminābuntur
	perfetto	participio passato (contāminātus) seguito dall’indicativo presente di sum contāminātus sum contāminātus es contāminātus est contāminātī sumus contāminātī estis contāminātī sunt
	piuccheperfetto	participio passato (contāminātus) seguito dall’indicativo imperfetto di sum contāminātus eram contāminātus erās contāminātus erat contāminātī erāmus contāminātī erātis contāminātī erant
	futuro anteriore	participio passato (contāminātus) seguito dall’indicativo futuro semplice di sum contāminātus erō contāminātus eris contāminātus erit contāminātī erimus contāminātī eritis contāminātī erunt
congiuntivo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	contāminem	contāminēs	contāminet	contāminēmus	contāminētis	contāminent
	imperfetto	contāminārem	contāminārēs	contāmināret	contāminārēmus	contāminārētis	contāminārent
	perfetto	contāmināvĕrim	contāmināvĕris	contāmināvĕrit	contāmināverĭmus	contāmināverĭtis	contāmināvĕrint
	piuccheperfetto	contāmināvissem	contāmināvissēs	contāmināvisset	contāmināvissēmus	contāmināvissētis	contāmināvissent
passivo	presente	contāminer	contāminēris, contāminēre	contāminētur	contāminēmur	contāminēmĭnī	contāminentur
	imperfetto	contāminārer	contāminārēris, contāminārēre	contāminārētur	contāminārēmur	contāminārēminī	contāminārentur
	perfetto	participio passato (contāminātus) seguito dal congiuntivo presente di sum contāminātus sim contāminātus sis contāminātus sit contāminātī simus contāminātī sitis contāminātī sint
	piuccheperfetto	participio passato (contāminātus) seguito dal congiuntivo imperfetto di sum contāminātus essem contāminātus essēs contāminātus esset contāminātī essēmus contāminātī essētis contāmināti essent
imperativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	—	contāminā	—	—	contāmināte	—
	futuro	—	contāminātō	contāminātō	—	contāminātōte	contāminantō
passivo	presente	—	contāmināre	—	—	contāmināminī	—
	futuro	—	contāminātor	contāminātor	—	contāmināminor	contāminantor