Appendice:Coniugazioni/Latino/defenero

Coniugazione

Verbo di prima coniugazione
paradigma
		dēfēnerō, dēfēnerās, dēfēnerāvī, dēfēnerātum, dēfēnerāre
infinito		presente		perfetto		futuro
		attivo	passivo	attivo	passivo	attivo	passivo
		dēfēnerāre	dēfēnerari	dēfēnerāvisse	dēfēnerātum esse	dēfēnerāturum esse	dēfēnerātum iri
participio		presente		perfetto		futuro
		dēfēnerans		dēfēnerātus		dēfēnerāturus
gerundio		nominativo		genitivo	dativo	accusativo	ablativo
		corrisponde all'infinito presente		dēfēnerandi	dēfēnerando	dēfēnerandum	dēfēnerando
gerundivo		dēfēnerandus
supino		dēfēnerātum (ablativo: dēfēnerātu)
indicativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	dēfēnerō	dēfēnerās	dēfēnerat	dēfēnerāmus	dēfēnerātis	dēfēnerānt
	imperfetto	dēfēnerābam	dēfēnerābas	dēfēnerābat	dēfēnerabāmus	dēfēnerabātis	dēfēnerābant
	futuro semplice	dēfēnerābo	dēfēnerābis	dēfēnerābit	dēfēnerabĭmus	dēfēnerabĭtis	dēfēnerābunt
	perfetto	dēfēnerāvī	dēfēnerāvīsti	dēfēnerāvit	dēfēnerāvĭmus	dēfēnerāvīstis	dēfēnerāvērunt, dēfēnerāvēre
	piuccheperfetto	dēfēnerāvĕram	dēfēnerāvĕras	dēfēnerāvĕrat	dēfēnerāverāmus	dēfēnerāverātis	dēfēnerāvĕrant
	futuro anteriore	dēfēnerāvĕro	dēfēnerāvĕris	dēfēnerāvĕrit	dēfēnerāverĭmus	dēfēnerāverĭtis	dēfēnerāvĕrint
passivo	presente	dēfēneror	dēfēnerāris, dēfēnerāre	dēfēnerātur	dēfēnerāmur	dēfēnerāmĭni	dēfēnerāntur
	imperfetto	dēfēnerābar	dēfēnerabāris, dēfēnerābāre	dēfēnerabātur	dēfēnerabāmur	dēfēnerabāmĭni	dēfēnerabāntur
	futuro semplice	dēfēnerābor	dēfēnerabĕris, dēfēnerābere	dēfēnerābĭtur	dēfēnerābĭmur	dēfēnerabimĭni	dēfēnerabūntur
	perfetto	participio passato (dēfēnerātus) seguito dall’indicativo presente di sum dēfēnerātus sum dēfēnerātus es dēfēnerātus est dēfēnerāti sumus dēfēnerāti estis dēfēnerāti sunt
	piuccheperfetto	participio passato (dēfēnerātus) seguito dall’indicativo imperfetto di sum dēfēnerātus eram dēfēnerātus eras dēfēnerātus erat dēfēnerāti eramus dēfēnerāti eratis dēfēnerāti erant
	futuro anteriore	participio passato (dēfēnerātus) seguito dall’indicativo futuro semplice di sum dēfēnerātus ero dēfēnerātus eris dēfēnerātus erit dēfēnerāti erimus dēfēnerāti eritis dēfēnerāti erunt
congiuntivo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	dēfēnerem	dēfēneres	dēfēneret	dēfēnerēmus	dēfēnerētis	dēfēnerent
	imperfetto	dēfēnerārem	dēfēnerāres	dēfēnerāret	dēfēnerarēmus	dēfēnerarētis	dēfēnerārent
	perfetto	dēfēnerāvĕrim	dēfēnerāvĕris	dēfēnerāvĕrit	dēfēnerāverĭmus	dēfēnerāverĭtis	dēfēnerāvĕrint
	piuccheperfetto	dēfēnerāvissem	dēfēnerāvisses	dēfēnerāvisset	dēfēnerāvissēmus	dēfēnerāvissētis	dēfēnerāvissent
passivo	presente	dēfēnerer	dēfēnerēris, dēfēnerēre	dēfēnerētur	dēfēnerēmur	dēfēneremĭni	dēfēnerēntur
	imperfetto	dēfēnerarer	dēfēnerareris, dēfēnerārēre	dēfēneraretur	dēfēneraremur	dēfēneraremini	dēfēnerarentur
	perfetto	participio passato (dēfēnerātus) seguito dal congiuntivo presente di sum dēfēnerātus sim dēfēnerātus sis dēfēnerātus sit dēfēnerāti simus dēfēnerāti sitis dēfēnerāti sint
	piuccheperfetto	participio passato (dēfēnerātus) seguito dal congiuntivo imperfetto di sum dēfēnerātus essem dēfēnerātus esses dēfēnerātus esset dēfēnerāti essemus dēfēnerāti essetis dēfēnerāti essent
imperativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	—	dēfēnerā	—	—	dēfēnerāte	—
	futuro	—	dēfēnerāto	dēfēnerāto	—	dēfēneratōte	dēfēnerānto
passivo	presente	—	dēfēnerare	—	—	dēfēneramini	—
	futuro	—	dēfēnerātor	dēfēnerātor	—	dēfēneraminor	dēfēnerantor