Appendice:Coniugazioni/Latino/ordino

Coniugazione

Verbo di prima coniugazione
paradigma
		ōrdinō, ōrdinās, ōrdināvī, ōrdinātum, ōrdināre
infinito		presente		perfetto		futuro
		attivo	passivo	attivo	passivo	attivo	passivo
		ōrdināre	ōrdinari	ōrdināvisse	ōrdinātum esse	ōrdināturum esse	ōrdinātum iri
participio		presente		perfetto		futuro
		ōrdinans		ōrdinātus		ōrdināturus
gerundio		nominativo		genitivo	dativo	accusativo	ablativo
		corrisponde all'infinito presente		ōrdinandi	ōrdinando	ōrdinandum	ōrdinando
gerundivo		ōrdinandus
supino		ōrdinātum (ablativo: ōrdinātu)
indicativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	ōrdinō	ōrdinās	ōrdinat	ōrdināmus	ōrdinātis	ōrdinānt
	imperfetto	ōrdinābam	ōrdinābas	ōrdinābat	ōrdinabāmus	ōrdinabātis	ōrdinābant
	futuro semplice	ōrdinābo	ōrdinābis	ōrdinābit	ōrdinabĭmus	ōrdinabĭtis	ōrdinābunt
	perfetto	ōrdināvī	ōrdināvīsti	ōrdināvit	ōrdināvĭmus	ōrdināvīstis	ōrdināvērunt, ōrdināvēre
	piuccheperfetto	ōrdināvĕram	ōrdināvĕras	ōrdināvĕrat	ōrdināverāmus	ōrdināverātis	ōrdināvĕrant
	futuro anteriore	ōrdināvĕro	ōrdināvĕris	ōrdināvĕrit	ōrdināverĭmus	ōrdināverĭtis	ōrdināvĕrint
passivo	presente	ōrdinor	ōrdināris, ōrdināre	ōrdinātur	ōrdināmur	ōrdināmĭni	ōrdināntur
	imperfetto	ōrdinābar	ōrdinabāris, ōrdinābāre	ōrdinabātur	ōrdinabāmur	ōrdinabāmĭni	ōrdinabāntur
	futuro semplice	ōrdinābor	ōrdinabĕris, ōrdinābere	ōrdinābĭtur	ōrdinābĭmur	ōrdinabimĭni	ōrdinabūntur
	perfetto	participio passato (ōrdinātus) seguito dall’indicativo presente di sum ōrdinātus sum ōrdinātus es ōrdinātus est ōrdināti sumus ōrdināti estis ōrdināti sunt
	piuccheperfetto	participio passato (ōrdinātus) seguito dall’indicativo imperfetto di sum ōrdinātus eram ōrdinātus eras ōrdinātus erat ōrdināti eramus ōrdināti eratis ōrdināti erant
	futuro anteriore	participio passato (ōrdinātus) seguito dall’indicativo futuro semplice di sum ōrdinātus ero ōrdinātus eris ōrdinātus erit ōrdināti erimus ōrdināti eritis ōrdināti erunt
congiuntivo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	ōrdinem	ōrdines	ōrdinet	ōrdinēmus	ōrdinētis	ōrdinent
	imperfetto	ōrdinārem	ōrdināres	ōrdināret	ōrdinarēmus	ōrdinarētis	ōrdinārent
	perfetto	ōrdināvĕrim	ōrdināvĕris	ōrdināvĕrit	ōrdināverĭmus	ōrdināverĭtis	ōrdināvĕrint
	piuccheperfetto	ōrdināvissem	ōrdināvisses	ōrdināvisset	ōrdināvissēmus	ōrdināvissētis	ōrdināvissent
passivo	presente	ōrdiner	ōrdinēris, ōrdinēre	ōrdinētur	ōrdinēmur	ōrdinemĭni	ōrdinēntur
	imperfetto	ōrdinarer	ōrdinareris, ōrdinārēre	ōrdinaretur	ōrdinaremur	ōrdinaremini	ōrdinarentur
	perfetto	participio passato (ōrdinātus) seguito dal congiuntivo presente di sum ōrdinātus sim ōrdinātus sis ōrdinātus sit ōrdināti simus ōrdināti sitis ōrdināti sint
	piuccheperfetto	participio passato (ōrdinātus) seguito dal congiuntivo imperfetto di sum ōrdinātus essem ōrdinātus esses ōrdinātus esset ōrdināti essemus ōrdināti essetis ōrdināti essent
imperativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	—	ōrdinā	—	—	ōrdināte	—
	futuro	—	ōrdināto	ōrdināto	—	ōrdinatōte	ōrdinānto
passivo	presente	—	ōrdinare	—	—	ōrdinamini	—
	futuro	—	ōrdinātor	ōrdinātor	—	ōrdinaminor	ōrdinantor