Verbo di prima coniugazione, privo della forma passiva
|
paradigma
|
ēmānō, ēmānās, ēmānāvī, ēmānātum, ēmānāre
|
infinito
|
presente
|
perfetto
|
futuro
|
ēmānāre
|
ēmānāvisse
|
ēmānāturum esse
|
participio
|
presente
|
perfetto
|
futuro
|
ēmānans
|
n.e.
|
ēmānāturus
|
gerundio
|
nominativo
|
genitivo
|
dativo
|
accusativo
|
ablativo
|
corrisponde all'infinito presente
|
ēmānandi
|
ēmānando
|
ēmānandum
|
ēmānando
|
gerundivo
|
n.e.
|
supino
|
ēmānātum (ablativo: ēmānātu)
|
indicativo
|
singolare
|
plurale
|
prima
|
seconda
|
terza
|
prima
|
seconda
|
terza
|
presente
|
ēmānō
|
ēmānās
|
ēmānat
|
ēmānāmus
|
ēmānātis
|
ēmānānt
|
imperfetto
|
ēmānābam
|
ēmānābas
|
ēmānābat
|
ēmānabāmus
|
ēmānabātis
|
ēmānābant
|
futuro semplice
|
ēmānābo
|
ēmānābis
|
ēmānābit
|
ēmānabĭmus
|
ēmānabĭtis
|
ēmānābunt
|
perfetto
|
ēmānāvī
|
ēmānāvīsti
|
ēmānāvit
|
ēmānāvĭmus
|
ēmānāvīstis
|
ēmānāvērunt, ēmānāvēre
|
piuccheperfetto
|
ēmānāvĕram
|
ēmānāvĕras
|
ēmānāvĕrat
|
ēmānāverāmus
|
ēmānāverātis
|
ēmānāvĕrant
|
futuro anteriore
|
ēmānāvĕro
|
ēmānāvĕris
|
ēmānāvĕrit
|
ēmānāverĭmus
|
ēmānāverĭtis
|
ēmānāvĕrint
|
congiuntivo
|
singolare
|
plurale
|
prima
|
seconda
|
terza
|
prima
|
seconda
|
terza
|
presente
|
ēmānem
|
ēmānes
|
ēmānet
|
ēmānēmus
|
ēmānētis
|
ēmānent
|
imperfetto
|
ēmānārem
|
ēmānāres
|
ēmānāret
|
ēmānarēmus
|
ēmānarētis
|
ēmānārent
|
perfetto
|
ēmānāvĕrim
|
ēmānāvĕris
|
ēmānāvĕrit
|
ēmānāverĭmus
|
ēmānāverĭtis
|
ēmānāvĕrint
|
piuccheperfetto
|
ēmānāvissem
|
ēmānāvisses
|
ēmānāvisset
|
ēmānāvissēmus
|
ēmānāvissētis
|
ēmānāvissent
|
imperativo
|
singolare
|
plurale
|
prima
|
seconda
|
terza
|
prima
|
seconda
|
terza
|
presente
|
—
|
ēmānā
|
—
|
—
|
ēmānāte
|
—
|
futuro
|
—
|
ēmānāto
|
ēmānāto
|
—
|
ēmānatōte
|
ēmānānto
|