abalienaturus
Latino
modifica
| singolare | |||
| maschile | femminile | neutro | |
|---|---|---|---|
| nominativo | abalienātūrus | abalienātūră | abalienātūrum |
| genitivo | abalienātūrī | abalienātūrae | abalienātūrī |
| dativo | abalienātūrō | abalienātūrae | abalienātūrō |
| accusativo | abalienātūrŭm | abalienātūrăm | abalienātūrum |
| vocativo | abalienātūrĕ | abalienātūră | abalienātūrum |
| ablativo | abalienātūrō | abalienātūrā | abalienātūrō |
| plurale | |||
| maschile | femminile | neutro | |
| nominativo | abalienātūrī | abalienātūrae | abalienātūră |
| genitivo | abalienātūrōrum | abalienātūrārum | abalienātūrōrum |
| dativo | abalienātūrīs | abalienātūrīs | abalienātūrīs |
| accusativo | abalienātūrōs | abalienātūrās | abalienātūră |
| vocativo | abalienātūrī | abalienātūrae | abalienātūră |
| ablativo | abalienātūrīs | abalienātūrīs | abalienātūrīs |
Voce verbale
abalienaturus
- participio futuro di abalienō
Pronuncia
modifica
- (pronuncia classica) IPA: /ab.a.liˈeː.naː.tuː.rus/
Etimologia / Derivazione
modifica
dal verbo abalienō
Uso / Precisazioni
modifica
come tutti i participi verbali latini, oltre alla funzione prettamente verbale può assumere il ruolo di aggettivo e di sostantivo (participio sostantivato)
- Enrico Olivetti, Dizionario Latino Olivetti edizione on line su www.dizionario-latino.com, Olivetti Media Communication
- Charlton T. Lewis, Charles Short, A Latin Dictionary, lemma abalienaturus (edizione online sul portale del Progetto Perseus)