participio futuro
aggettivo di I classe
singolare
maschile femminile neutro
nominativo abjūrgātūrus abjūrgātūră abjūrgātūrum
genitivo abjūrgātūrī abjūrgātūrae abjūrgātūrī
dativo abjūrgātūrō abjūrgātūrae abjūrgātūrō
accusativo abjūrgātūrŭm abjūrgātūrăm abjūrgātūrum
vocativo abjūrgātūrĕ abjūrgātūră abjūrgātūrum
ablativo abjūrgātūrō abjūrgātūrā abjūrgātūrō
plurale
maschile femminile neutro
nominativo abjūrgātūrī abjūrgātūrae abjūrgātūră
genitivo abjūrgātūrōrum abjūrgātūrārum abjūrgātūrōrum
dativo abjūrgātūrīs abjūrgātūrīs abjūrgātūrīs
accusativo abjūrgātūrōs abjūrgātūrās abjūrgātūră
vocativo abjūrgātūrī abjūrgātūrae abjūrgātūră
ablativo abjūrgātūrīs abjūrgātūrīs abjūrgātūrīs

abjurgaturus

  1. participio futuro di abjūrgō
ăb | jūr | gā | tū | rŭs
  • (pronuncia classica) IPA: /abj.juːr.ɡaːˈtuː.rus/
  • (pronuncia ecclesiastica) IPA: /abj.jur.ɡaˈtu.rus/

dal verbo abjūrgō

come tutti i participi verbali latini, oltre alla funzione prettamente verbale può assumere il ruolo di aggettivo e di sostantivo (participio sostantivato)