abliguriturus
| singolare | |||
| maschile | femminile | neutro | |
|---|---|---|---|
| nominativo | abligūrītūrus | abligūrītūră | abligūrītūrum |
| genitivo | abligūrītūrī | abligūrītūrae | abligūrītūrī |
| dativo | abligūrītūrō | abligūrītūrae | abligūrītūrō |
| accusativo | abligūrītūrŭm | abligūrītūrăm | abligūrītūrum |
| vocativo | abligūrītūrĕ | abligūrītūră | abligūrītūrum |
| ablativo | abligūrītūrō | abligūrītūrā | abligūrītūrō |
| plurale | |||
| maschile | femminile | neutro | |
| nominativo | abligūrītūrī | abligūrītūrae | abligūrītūră |
| genitivo | abligūrītūrōrum | abligūrītūrārum | abligūrītūrōrum |
| dativo | abligūrītūrīs | abligūrītūrīs | abligūrītūrīs |
| accusativo | abligūrītūrōs | abligūrītūrās | abligūrītūră |
| vocativo | abligūrītūrī | abligūrītūrae | abligūrītūră |
| ablativo | abligūrītūrīs | abligūrītūrīs | abligūrītūrīs |
abliguriturus
- participio futuro di abligūriō
- ăb | lĭ | gū | rī | tū | rŭs
- (pronuncia classica) IPA: /ab.li.ɡuː.riːˈtuː.rus/
- (pronuncia ecclesiastica) IPA: /ab.li.ɡu.riˈtu.rus/
dal verbo abligūriō
come tutti i participi verbali latini, oltre alla funzione prettamente verbale può assumere il ruolo di aggettivo e di sostantivo (participio sostantivato)
- Enrico Olivetti, Dizionario Latino Olivetti edizione on line su www.dizionario-latino.com, Olivetti Media Communication
- Charlton T. Lewis, Charles Short, A Latin Dictionary, lemma abliguriturus (edizione online sul portale del Progetto Perseus)