abluderetis

  1. seconda persona plurale del congiuntivo imperfetto attivo di ablūdō
ăb | lū | dĕ | rē | tĭs
  • (pronuncia classica) IPA: /ab.luː.deˈreː.tis/
  • (pronuncia ecclesiastica) IPA: /ab.lu.deˈre.tis/

vedi ablūdō