adimpleturus

Latino

participio futuro
aggettivo di I classe

singolare
	maschile	femminile	neutro
nominativo	adimplētūrus	adimplētūră	adimplētūrum
genitivo	adimplētūrī	adimplētūrae	adimplētūrī
dativo	adimplētūrō	adimplētūrae	adimplētūrō
accusativo	adimplētūrŭm	adimplētūrăm	adimplētūrum
vocativo	adimplētūrĕ	adimplētūră	adimplētūrum
ablativo	adimplētūrō	adimplētūrā	adimplētūrō
plurale
	maschile	femminile	neutro
nominativo	adimplētūrī	adimplētūrae	adimplētūră
genitivo	adimplētūrōrum	adimplētūrārum	adimplētūrōrum
dativo	adimplētūrīs	adimplētūrīs	adimplētūrīs
accusativo	adimplētūrōs	adimplētūrās	adimplētūră
vocativo	adimplētūrī	adimplētūrae	adimplētūră
ablativo	adimplētūrīs	adimplētūrīs	adimplētūrīs

Voce verbale

adimpleturus

1. participio futuro di adimplĕo

Sillabazione

ă | dĭm | plē | tū | rŭs

Pronuncia

• (pronuncia classica) IPA: /a.dim.pleːˈtuː.rus/
• (pronuncia ecclesiastica) IPA: /a.dim.pleˈtu.rus/

Etimologia / Derivazione

dal verbo adimplĕo

Uso / Precisazioni

come tutti i participi verbali latini, oltre alla funzione prettamente verbale può assumere il ruolo di aggettivo e di sostantivo (participio sostantivato)

Note / Riferimenti

• Enrico Olivetti, Dizionario Latino Olivetti edizione on line su www.dizionario-latino.com, Olivetti Media Communication
• Charlton T. Lewis, Charles Short, A Latin Dictionary, lemma adimpleturus (edizione online sul portale del Progetto Perseus)