adnullaturus

Latino

participio futuro
aggettivo di I classe

singolare
	maschile	femminile	neutro
nominativo	adnūllātūrus	adnūllātūră	adnūllātūrum
genitivo	adnūllātūrī	adnūllātūrae	adnūllātūrī
dativo	adnūllātūrō	adnūllātūrae	adnūllātūrō
accusativo	adnūllātūrŭm	adnūllātūrăm	adnūllātūrum
vocativo	adnūllātūrĕ	adnūllātūră	adnūllātūrum
ablativo	adnūllātūrō	adnūllātūrā	adnūllātūrō
plurale
	maschile	femminile	neutro
nominativo	adnūllātūrī	adnūllātūrae	adnūllātūră
genitivo	adnūllātūrōrum	adnūllātūrārum	adnūllātūrōrum
dativo	adnūllātūrīs	adnūllātūrīs	adnūllātūrīs
accusativo	adnūllātūrōs	adnūllātūrās	adnūllātūră
vocativo	adnūllātūrī	adnūllātūrae	adnūllātūră
ablativo	adnūllātūrīs	adnūllātūrīs	adnūllātūrīs

Voce verbale

adnullaturus

1. participio futuro di adnūllō

Sillabazione

ăd | nūl | lā | tū | rŭs

Pronuncia

• (pronuncia classica) IPA: /ad.nuːl.laːˈtuː.rus/
• (pronuncia ecclesiastica) IPA: /ad.nul.laˈtu.rus/

Etimologia / Derivazione

dal verbo adnūllō

Uso / Precisazioni

come tutti i participi verbali latini, oltre alla funzione prettamente verbale può assumere il ruolo di aggettivo e di sostantivo (participio sostantivato)

Note / Riferimenti

• Enrico Olivetti, Dizionario Latino Olivetti edizione on line su www.dizionario-latino.com, Olivetti Media Communication
• Charlton T. Lewis, Charles Short, A Latin Dictionary, lemma adnullaturus (edizione online sul portale del Progetto Perseus)