alucinaturus
Latino
modifica
| singolare | |||
| maschile | femminile | neutro | |
|---|---|---|---|
| nominativo | ālūcinātūrus | ālūcinātūră | ālūcinātūrum |
| genitivo | ālūcinātūrī | ālūcinātūrae | ālūcinātūrī |
| dativo | ālūcinātūrō | ālūcinātūrae | ālūcinātūrō |
| accusativo | ālūcinātūrŭm | ālūcinātūrăm | ālūcinātūrum |
| vocativo | ālūcinātūrĕ | ālūcinātūră | ālūcinātūrum |
| ablativo | ālūcinātūrō | ālūcinātūrā | ālūcinātūrō |
| plurale | |||
| maschile | femminile | neutro | |
| nominativo | ālūcinātūrī | ālūcinātūrae | ālūcinātūră |
| genitivo | ālūcinātūrōrum | ālūcinātūrārum | ālūcinātūrōrum |
| dativo | ālūcinātūrīs | ālūcinātūrīs | ālūcinātūrīs |
| accusativo | ālūcinātūrōs | ālūcinātūrās | ālūcinātūră |
| vocativo | ālūcinātūrī | ālūcinātūrae | ālūcinātūră |
| ablativo | ālūcinātūrīs | ālūcinātūrīs | ālūcinātūrīs |
Voce verbale
alucinaturus
- participio futuro di ālūcinor
Sillabazione
modifica
- ā | lū | cĭ | nā | tū | rŭs
Pronuncia
modifica
- (pronuncia classica) IPA: /aː.luː.ki.naːˈtuː.rus/
- (pronuncia ecclesiastica) IPA: /a.lu.t͡ʃi.naˈtu.rus/
Etimologia / Derivazione
modifica
dal verbo ālūcinor
Uso / Precisazioni
modifica
come tutti i participi verbali latini, oltre alla funzione prettamente verbale può assumere il ruolo di aggettivo e di sostantivo (participio sostantivato)
- Enrico Olivetti, Dizionario Latino Olivetti edizione on line su www.dizionario-latino.com, Olivetti Media Communication
- Charlton T. Lewis, Charles Short, A Latin Dictionary, lemma alucinaturus (edizione online sul portale del Progetto Perseus)