participio futuro
aggettivo di I classe
singolare
maschile femminile neutro
nominativo conclāmātūrus conclāmātūră conclāmātūrum
genitivo conclāmātūrī conclāmātūrae conclāmātūrī
dativo conclāmātūrō conclāmātūrae conclāmātūrō
accusativo conclāmātūrŭm conclāmātūrăm conclāmātūrum
vocativo conclāmātūrĕ conclāmātūră conclāmātūrum
ablativo conclāmātūrō conclāmātūrā conclāmātūrō
plurale
maschile femminile neutro
nominativo conclāmātūrī conclāmātūrae conclāmātūră
genitivo conclāmātūrōrum conclāmātūrārum conclāmātūrōrum
dativo conclāmātūrīs conclāmātūrīs conclāmātūrīs
accusativo conclāmātūrōs conclāmātūrās conclāmātūră
vocativo conclāmātūrī conclāmātūrae conclāmātūră
ablativo conclāmātūrīs conclāmātūrīs conclāmātūrīs

conclamaturus

  1. participio futuro di conclāmō
cŏn | clā | mā | tū | rŭs
  • (pronuncia classica) IPA: /kon.klaː.maːˈtuː.rus/
  • (pronuncia ecclesiastica) IPA: /kon.kla.maˈtu.rus/

dal verbo conclāmō

come tutti i participi verbali latini, oltre alla funzione prettamente verbale può assumere il ruolo di aggettivo e di sostantivo (participio sostantivato)