denotaturus
| singolare | |||
| maschile | femminile | neutro | |
|---|---|---|---|
| nominativo | denotātūrus | denotātūră | denotātūrum |
| genitivo | denotātūrī | denotātūrae | denotātūrī |
| dativo | denotātūrō | denotātūrae | denotātūrō |
| accusativo | denotātūrŭm | denotātūrăm | denotātūrum |
| vocativo | denotātūrĕ | denotātūră | denotātūrum |
| ablativo | denotātūrō | denotātūrā | denotātūrō |
| plurale | |||
| maschile | femminile | neutro | |
| nominativo | denotātūrī | denotātūrae | denotātūră |
| genitivo | denotātūrōrum | denotātūrārum | denotātūrōrum |
| dativo | denotātūrīs | denotātūrīs | denotātūrīs |
| accusativo | denotātūrōs | denotātūrās | denotātūră |
| vocativo | denotātūrī | denotātūrae | denotātūră |
| ablativo | denotātūrīs | denotātūrīs | denotātūrīs |
denotaturus
- participio futuro di denotō
- (pronuncia classica) IPA: /deː.no.taː.tuː.rus/
dal verbo denotō
come tutti i participi verbali latini, oltre alla funzione prettamente verbale può assumere il ruolo di aggettivo e di sostantivo (participio sostantivato)
- Enrico Olivetti, Dizionario Latino Olivetti edizione on line su www.dizionario-latino.com, Olivetti Media Communication
- Charlton T. Lewis, Charles Short, A Latin Dictionary, lemma denotaturus (edizione online sul portale del Progetto Perseus)