determinaturus
| singolare | |||
| maschile | femminile | neutro | |
|---|---|---|---|
| nominativo | determinātūrus | determinātūră | determinātūrum |
| genitivo | determinātūrī | determinātūrae | determinātūrī |
| dativo | determinātūrō | determinātūrae | determinātūrō |
| accusativo | determinātūrŭm | determinātūrăm | determinātūrum |
| vocativo | determinātūrĕ | determinātūră | determinātūrum |
| ablativo | determinātūrō | determinātūrā | determinātūrō |
| plurale | |||
| maschile | femminile | neutro | |
| nominativo | determinātūrī | determinātūrae | determinātūră |
| genitivo | determinātūrōrum | determinātūrārum | determinātūrōrum |
| dativo | determinātūrīs | determinātūrīs | determinātūrīs |
| accusativo | determinātūrōs | determinātūrās | determinātūră |
| vocativo | determinātūrī | determinātūrae | determinātūră |
| ablativo | determinātūrīs | determinātūrīs | determinātūrīs |
determinaturus
- participio futuro di determinō
- (pronuncia classica) IPA: /deː.ter.mi.naː.tuː.rus/
dal verbo determinō
come tutti i participi verbali latini, oltre alla funzione prettamente verbale può assumere il ruolo di aggettivo e di sostantivo (participio sostantivato)
- Enrico Olivetti, Dizionario Latino Olivetti edizione on line su www.dizionario-latino.com, Olivetti Media Communication
- Charlton T. Lewis, Charles Short, A Latin Dictionary, lemma determinaturus (edizione online sul portale del Progetto Perseus)