importaturus
| singolare | |||
| maschile | femminile | neutro | |
|---|---|---|---|
| nominativo | importātūrus | importātūră | importātūrum |
| genitivo | importātūrī | importātūrae | importātūrī |
| dativo | importātūrō | importātūrae | importātūrō |
| accusativo | importātūrŭm | importātūrăm | importātūrum |
| vocativo | importātūrĕ | importātūră | importātūrum |
| ablativo | importātūrō | importātūrā | importātūrō |
| plurale | |||
| maschile | femminile | neutro | |
| nominativo | importātūrī | importātūrae | importātūră |
| genitivo | importātūrōrum | importātūrārum | importātūrōrum |
| dativo | importātūrīs | importātūrīs | importātūrīs |
| accusativo | importātūrōs | importātūrās | importātūră |
| vocativo | importātūrī | importātūrae | importātūră |
| ablativo | importātūrīs | importātūrīs | importātūrīs |
importaturus
- participio futuro di importō
- (pronuncia classica) IPA: /im.por.taː.tuː.rus/
dal verbo importō
come tutti i participi verbali latini, oltre alla funzione prettamente verbale può assumere il ruolo di aggettivo e di sostantivo (participio sostantivato)
- Enrico Olivetti, Dizionario Latino Olivetti edizione on line su www.dizionario-latino.com, Olivetti Media Communication
- Charlton T. Lewis, Charles Short, A Latin Dictionary, lemma importaturus (edizione online sul portale del Progetto Perseus)