selecturus

Latino

participio futuro
aggettivo di I classe

singolare
	maschile	femminile	neutro
nominativo	sēlēctūrus	sēlēctūră	sēlēctūrum
genitivo	sēlēctūrī	sēlēctūrae	sēlēctūrī
dativo	sēlēctūrō	sēlēctūrae	sēlēctūrō
accusativo	sēlēctūrŭm	sēlēctūrăm	sēlēctūrum
vocativo	sēlēctūrĕ	sēlēctūră	sēlēctūrum
ablativo	sēlēctūrō	sēlēctūrā	sēlēctūrō
plurale
	maschile	femminile	neutro
nominativo	sēlēctūrī	sēlēctūrae	sēlēctūră
genitivo	sēlēctūrōrum	sēlēctūrārum	sēlēctūrōrum
dativo	sēlēctūrīs	sēlēctūrīs	sēlēctūrīs
accusativo	sēlēctūrōs	sēlēctūrās	sēlēctūră
vocativo	sēlēctūrī	sēlēctūrae	sēlēctūră
ablativo	sēlēctūrīs	sēlēctūrīs	sēlēctūrīs

Voce verbale

selecturus

1. participio futuro di sēligō

Sillabazione

sē | lēc | tū | rŭs

Pronuncia

• (pronuncia classica) IPA: /seː.leːkˈtuː.rus/
• (pronuncia ecclesiastica) IPA: /se.lekˈtu.rus/

Etimologia / Derivazione

dal verbo sēligō

Uso / Precisazioni

come tutti i participi verbali latini, oltre alla funzione prettamente verbale può assumere il ruolo di aggettivo e di sostantivo (participio sostantivato)

Note / Riferimenti

• Enrico Olivetti, Dizionario Latino Olivetti edizione on line su www.dizionario-latino.com, Olivetti Media Communication
• Charlton T. Lewis, Charles Short, A Latin Dictionary, lemma selecturus (edizione online sul portale del Progetto Perseus)