subornaturus
| singolare | |||
| maschile | femminile | neutro | |
|---|---|---|---|
| nominativo | subornātūrus | subornātūră | subornātūrum |
| genitivo | subornātūrī | subornātūrae | subornātūrī |
| dativo | subornātūrō | subornātūrae | subornātūrō |
| accusativo | subornātūrŭm | subornātūrăm | subornātūrum |
| vocativo | subornātūrĕ | subornātūră | subornātūrum |
| ablativo | subornātūrō | subornātūrā | subornātūrō |
| plurale | |||
| maschile | femminile | neutro | |
| nominativo | subornātūrī | subornātūrae | subornātūră |
| genitivo | subornātūrōrum | subornātūrārum | subornātūrōrum |
| dativo | subornātūrīs | subornātūrīs | subornātūrīs |
| accusativo | subornātūrōs | subornātūrās | subornātūră |
| vocativo | subornātūrī | subornātūrae | subornātūră |
| ablativo | subornātūrīs | subornātūrīs | subornātūrīs |
subornaturus
- participio futuro di subornō
- (pronuncia classica) IPA: /su.boːr.naː.tuː.rus/
dal verbo subornō
come tutti i participi verbali latini, oltre alla funzione prettamente verbale può assumere il ruolo di aggettivo e di sostantivo (participio sostantivato)
- Enrico Olivetti, Dizionario Latino Olivetti edizione on line su www.dizionario-latino.com, Olivetti Media Communication
- Charlton T. Lewis, Charles Short, A Latin Dictionary, lemma subornaturus (edizione online sul portale del Progetto Perseus)