gerundivo
aggettivo di I classe
singolare
maschile femminile neutro
nominativo trājiciendus trājiciendă trājiciendum
genitivo trājiciendī trājiciendae trājiciendī
dativo trājiciendō trājiciendae trājiciendō
accusativo trājiciendŭm trājiciendăm trājiciendum
vocativo trājiciendĕ trājiciendă trājiciendum
ablativo trājiciendō trājiciendā trājiciendō
plurale
maschile femminile neutro
nominativo trājiciendī trājiciendae trājiciendă
genitivo trājiciendōrum trājiciendārum trājiciendōrum
dativo trājiciendīs trājiciendīs trājiciendīs
accusativo trājiciendōs trājiciendās trājiciendă
vocativo trājiciendī trājiciendae trājiciendă
ablativo trājiciendīs trājiciendīs trājiciendīs

trajiciendus

  1. gerundivo di trājiciō
trā | jĭ | cĭ | ĕn | dŭs
  • (pronuncia classica) IPA: /traː.ji.kiˈen.dus/
  • (pronuncia ecclesiastica) IPA: /tra.ji.t͡ʃiˈen.dus/

dal verbo trājiciō

come tutti i participi verbali latini, oltre alla funzione prettamente verbale può assumere il ruolo di aggettivo e di sostantivo (participio sostantivato)