Appendice:Coniugazioni/Latino/enato

Coniugazione

Verbo di prima coniugazione, privo della forma passiva
paradigma
		ēnatō, ēnatās, ēnatāvī, ēnatātum, ēnatāre
infinito		presente		perfetto		futuro
		ēnatāre		ēnatāvisse		ēnatāturum esse
participio		presente		perfetto		futuro
		ēnatans		n.e.		ēnatāturus
gerundio		nominativo		genitivo	dativo	accusativo	ablativo
		corrisponde all'infinito presente		ēnatandi	ēnatando	ēnatandum	ēnatando
gerundivo		n.e.
supino		ēnatātum (ablativo: ēnatātu)
indicativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
presente		ēnatō	ēnatās	ēnatat	ēnatāmus	ēnatātis	ēnatānt
imperfetto		ēnatābam	ēnatābas	ēnatābat	ēnatabāmus	ēnatabātis	ēnatābant
futuro semplice		ēnatābo	ēnatābis	ēnatābit	ēnatabĭmus	ēnatabĭtis	ēnatābunt
perfetto		ēnatāvī	ēnatāvīsti	ēnatāvit	ēnatāvĭmus	ēnatāvīstis	ēnatāvērunt, ēnatāvēre
piuccheperfetto		ēnatāvĕram	ēnatāvĕras	ēnatāvĕrat	ēnatāverāmus	ēnatāverātis	ēnatāvĕrant
futuro anteriore		ēnatāvĕro	ēnatāvĕris	ēnatāvĕrit	ēnatāverĭmus	ēnatāverĭtis	ēnatāvĕrint
congiuntivo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
presente		ēnatem	ēnates	ēnatet	ēnatēmus	ēnatētis	ēnatent
imperfetto		ēnatārem	ēnatāres	ēnatāret	ēnatarēmus	ēnatarētis	ēnatārent
perfetto		ēnatāvĕrim	ēnatāvĕris	ēnatāvĕrit	ēnatāverĭmus	ēnatāverĭtis	ēnatāvĕrint
piuccheperfetto		ēnatāvissem	ēnatāvisses	ēnatāvisset	ēnatāvissēmus	ēnatāvissētis	ēnatāvissent
imperativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
presente		—	ēnatā	—	—	ēnatāte	—
futuro		—	ēnatāto	ēnatāto	—	ēnatatōte	ēnatānto