participio perfetto
aggettivo di I classe
singolare
maschile femminile neutro
nominativo acclīnātus acclīnātă acclīnātum
genitivo acclīnātī acclīnātae acclīnātī
dativo acclīnātō acclīnātae acclīnātō
accusativo acclīnātŭm acclīnātăm acclīnātum
vocativo acclīnātĕ acclīnātă acclīnātum
ablativo acclīnātō acclīnātā acclīnātō
plurale
maschile femminile neutro
nominativo acclīnātī acclīnātae acclīnātă
genitivo acclīnātōrum acclīnātārum acclīnātōrum
dativo acclīnātīs acclīnātīs acclīnātīs
accusativo acclīnātōs acclīnātās acclīnātă
vocativo acclīnātī acclīnātae acclīnātă
ablativo acclīnātīs acclīnātīs acclīnātīs

acclinatus

  1. participio perfetto di acclīnō
ăc | clī | nā | tŭs
  • (pronuncia classica) IPA: /ak.kliːˈnaː.tus/
  • (pronuncia ecclesiastica) IPA: /ak.kliˈna.tus/

dal verbo acclīnō

come tutti i participi verbali latini, oltre alla funzione prettamente verbale può assumere il ruolo di aggettivo e di sostantivo (participio sostantivato)