participio perfetto
aggettivo di I classe
singolare
maschile femminile neutro
nominativo acūminātus acūminātă acūminātum
genitivo acūminātī acūminātae acūminātī
dativo acūminātō acūminātae acūminātō
accusativo acūminātŭm acūminātăm acūminātum
vocativo acūminātĕ acūminātă acūminātum
ablativo acūminātō acūminātā acūminātō
plurale
maschile femminile neutro
nominativo acūminātī acūminātae acūminātă
genitivo acūminātōrum acūminātārum acūminātōrum
dativo acūminātīs acūminātīs acūminātīs
accusativo acūminātōs acūminātās acūminātă
vocativo acūminātī acūminātae acūminātă
ablativo acūminātīs acūminātīs acūminātīs

acuminatus m sing

  1. acuminato, appuntito

acuminatus

  1. participio perfetto di acūminō
ă | cū | mĭ | nā | tŭs
  • (pronuncia classica) IPA: /a.kuː.miˈnaː.tus/
  • (pronuncia ecclesiastica) IPA: /a.ku.miˈna.tus/

dal verbo acūminō

come tutti i participi verbali latini, oltre alla funzione prettamente verbale può assumere il ruolo di aggettivo e di sostantivo (participio sostantivato)

discendenti in altre lingue