participio futuro
aggettivo di I classe
singolare
maschile femminile neutro
nominativo agglomerātūrus agglomerātūră agglomerātūrum
genitivo agglomerātūrī agglomerātūrae agglomerātūrī
dativo agglomerātūrō agglomerātūrae agglomerātūrō
accusativo agglomerātūrŭm agglomerātūrăm agglomerātūrum
vocativo agglomerātūrĕ agglomerātūră agglomerātūrum
ablativo agglomerātūrō agglomerātūrā agglomerātūrō
plurale
maschile femminile neutro
nominativo agglomerātūrī agglomerātūrae agglomerātūră
genitivo agglomerātūrōrum agglomerātūrārum agglomerātūrōrum
dativo agglomerātūrīs agglomerātūrīs agglomerātūrīs
accusativo agglomerātūrōs agglomerātūrās agglomerātūră
vocativo agglomerātūrī agglomerātūrae agglomerātūră
ablativo agglomerātūrīs agglomerātūrīs agglomerātūrīs

agglomeraturus

  1. participio futuro di agglomerō
ăg | glŏ | mĕ | rā | tū | rŭs
  • (pronuncia classica) IPA: /aɡ.ɡlo.me.raːˈtuː.rus/
  • (pronuncia ecclesiastica) IPA: /aɡ.ɡlo.me.raˈtu.rus/

dal verbo agglomerō

come tutti i participi verbali latini, oltre alla funzione prettamente verbale può assumere il ruolo di aggettivo e di sostantivo (participio sostantivato)