defleturus

Latino

participio futuro
aggettivo di I classe

singolare
	maschile	femminile	neutro
nominativo	dēflētūrus	dēflētūră	dēflētūrum
genitivo	dēflētūrī	dēflētūrae	dēflētūrī
dativo	dēflētūrō	dēflētūrae	dēflētūrō
accusativo	dēflētūrŭm	dēflētūrăm	dēflētūrum
vocativo	dēflētūrĕ	dēflētūră	dēflētūrum
ablativo	dēflētūrō	dēflētūrā	dēflētūrō
plurale
	maschile	femminile	neutro
nominativo	dēflētūrī	dēflētūrae	dēflētūră
genitivo	dēflētūrōrum	dēflētūrārum	dēflētūrōrum
dativo	dēflētūrīs	dēflētūrīs	dēflētūrīs
accusativo	dēflētūrōs	dēflētūrās	dēflētūră
vocativo	dēflētūrī	dēflētūrae	dēflētūră
ablativo	dēflētūrīs	dēflētūrīs	dēflētūrīs

Voce verbale

defleturus

1. participio futuro di dēflĕo

Sillabazione

dē | flē | tū | rŭs

Pronuncia

• (pronuncia classica) IPA: /deː.fleːˈtuː.rus/
• (pronuncia ecclesiastica) IPA: /de.fleˈtu.rus/

Etimologia / Derivazione

dal verbo dēflĕo

Uso / Precisazioni

come tutti i participi verbali latini, oltre alla funzione prettamente verbale può assumere il ruolo di aggettivo e di sostantivo (participio sostantivato)

Note / Riferimenti

• Enrico Olivetti, Dizionario Latino Olivetti edizione on line su www.dizionario-latino.com, Olivetti Media Communication
• Charlton T. Lewis, Charles Short, A Latin Dictionary, lemma defleturus (edizione online sul portale del Progetto Perseus)