deploraturus
| singolare | |||
| maschile | femminile | neutro | |
|---|---|---|---|
| nominativo | deplorātūrus | deplorātūră | deplorātūrum |
| genitivo | deplorātūrī | deplorātūrae | deplorātūrī |
| dativo | deplorātūrō | deplorātūrae | deplorātūrō |
| accusativo | deplorātūrŭm | deplorātūrăm | deplorātūrum |
| vocativo | deplorātūrĕ | deplorātūră | deplorātūrum |
| ablativo | deplorātūrō | deplorātūrā | deplorātūrō |
| plurale | |||
| maschile | femminile | neutro | |
| nominativo | deplorātūrī | deplorātūrae | deplorātūră |
| genitivo | deplorātūrōrum | deplorātūrārum | deplorātūrōrum |
| dativo | deplorātūrīs | deplorātūrīs | deplorātūrīs |
| accusativo | deplorātūrōs | deplorātūrās | deplorātūră |
| vocativo | deplorātūrī | deplorātūrae | deplorātūră |
| ablativo | deplorātūrīs | deplorātūrīs | deplorātūrīs |
deploraturus
- participio futuro di deplorō
- (pronuncia classica) IPA: /deːˈploː.raː.tuː.rus/
dal verbo deplorō
come tutti i participi verbali latini, oltre alla funzione prettamente verbale può assumere il ruolo di aggettivo e di sostantivo (participio sostantivato)
- Enrico Olivetti, Dizionario Latino Olivetti edizione on line su www.dizionario-latino.com, Olivetti Media Communication
- Charlton T. Lewis, Charles Short, A Latin Dictionary, lemma deploraturus (edizione online sul portale del Progetto Perseus)