destinaturus
Latino
modifica
| singolare | |||
| maschile | femminile | neutro | |
|---|---|---|---|
| nominativo | destinātūrus | destinātūră | destinātūrum |
| genitivo | destinātūrī | destinātūrae | destinātūrī |
| dativo | destinātūrō | destinātūrae | destinātūrō |
| accusativo | destinātūrŭm | destinātūrăm | destinātūrum |
| vocativo | destinātūrĕ | destinātūră | destinātūrum |
| ablativo | destinātūrō | destinātūrā | destinātūrō |
| plurale | |||
| maschile | femminile | neutro | |
| nominativo | destinātūrī | destinātūrae | destinātūră |
| genitivo | destinātūrōrum | destinātūrārum | destinātūrōrum |
| dativo | destinātūrīs | destinātūrīs | destinātūrīs |
| accusativo | destinātūrōs | destinātūrās | destinātūră |
| vocativo | destinātūrī | destinātūrae | destinātūră |
| ablativo | destinātūrīs | destinātūrīs | destinātūrīs |
Voce verbale
destinaturus
- participio futuro di destinō
Pronuncia
modifica
- (pronuncia classica) IPA: /deːs.ti.naː.tuː.rus/
Etimologia / Derivazione
modifica
dal verbo destinō
Uso / Precisazioni
modifica
come tutti i participi verbali latini, oltre alla funzione prettamente verbale può assumere il ruolo di aggettivo e di sostantivo (participio sostantivato)
- Enrico Olivetti, Dizionario Latino Olivetti edizione on line su www.dizionario-latino.com, Olivetti Media Communication
- Charlton T. Lewis, Charles Short, A Latin Dictionary, lemma destinaturus (edizione online sul portale del Progetto Perseus)