enumeraturus
| singolare | |||
| maschile | femminile | neutro | |
|---|---|---|---|
| nominativo | enumerātūrus | enumerātūră | enumerātūrum |
| genitivo | enumerātūrī | enumerātūrae | enumerātūrī |
| dativo | enumerātūrō | enumerātūrae | enumerātūrō |
| accusativo | enumerātūrŭm | enumerātūrăm | enumerātūrum |
| vocativo | enumerātūrĕ | enumerātūră | enumerātūrum |
| ablativo | enumerātūrō | enumerātūrā | enumerātūrō |
| plurale | |||
| maschile | femminile | neutro | |
| nominativo | enumerātūrī | enumerātūrae | enumerātūră |
| genitivo | enumerātūrōrum | enumerātūrārum | enumerātūrōrum |
| dativo | enumerātūrīs | enumerātūrīs | enumerātūrīs |
| accusativo | enumerātūrōs | enumerātūrās | enumerātūră |
| vocativo | enumerātūrī | enumerātūrae | enumerātūră |
| ablativo | enumerātūrīs | enumerātūrīs | enumerātūrīs |
enumeraturus
- participio futuro di enumerō
- (pronuncia classica) IPA: /eː.nu.me.raː.tuː.rus/
dal verbo enumerō
come tutti i participi verbali latini, oltre alla funzione prettamente verbale può assumere il ruolo di aggettivo e di sostantivo (participio sostantivato)
- Enrico Olivetti, Dizionario Latino Olivetti edizione on line su www.dizionario-latino.com, Olivetti Media Communication
- Charlton T. Lewis, Charles Short, A Latin Dictionary, lemma enumeraturus (edizione online sul portale del Progetto Perseus)