erecturus

Latino

participio futuro
aggettivo di I classe

singolare
	maschile	femminile	neutro
nominativo	ērēctūrus	ērēctūră	ērēctūrum
genitivo	ērēctūrī	ērēctūrae	ērēctūrī
dativo	ērēctūrō	ērēctūrae	ērēctūrō
accusativo	ērēctūrŭm	ērēctūrăm	ērēctūrum
vocativo	ērēctūrĕ	ērēctūră	ērēctūrum
ablativo	ērēctūrō	ērēctūrā	ērēctūrō
plurale
	maschile	femminile	neutro
nominativo	ērēctūrī	ērēctūrae	ērēctūră
genitivo	ērēctūrōrum	ērēctūrārum	ērēctūrōrum
dativo	ērēctūrīs	ērēctūrīs	ērēctūrīs
accusativo	ērēctūrōs	ērēctūrās	ērēctūră
vocativo	ērēctūrī	ērēctūrae	ērēctūră
ablativo	ērēctūrīs	ērēctūrīs	ērēctūrīs

Voce verbale

erecturus

1. participio futuro di ērigō

Sillabazione

ē | rēc | tū | rŭs

Pronuncia

• (pronuncia classica) IPA: /eː.reːkˈtuː.rus/
• (pronuncia ecclesiastica) IPA: /e.rekˈtu.rus/

Etimologia / Derivazione

dal verbo ērigō

Uso / Precisazioni

come tutti i participi verbali latini, oltre alla funzione prettamente verbale può assumere il ruolo di aggettivo e di sostantivo (participio sostantivato)

Note / Riferimenti

• Enrico Olivetti, Dizionario Latino Olivetti edizione on line su www.dizionario-latino.com, Olivetti Media Communication
• Charlton T. Lewis, Charles Short, A Latin Dictionary, lemma erecturus (edizione online sul portale del Progetto Perseus)