participio futuro
aggettivo di I classe
singolare
maschile femminile neutro
nominativo frīctūrus frīctūră frīctūrum
genitivo frīctūrī frīctūrae frīctūrī
dativo frīctūrō frīctūrae frīctūrō
accusativo frīctūrŭm frīctūrăm frīctūrum
vocativo frīctūrĕ frīctūră frīctūrum
ablativo frīctūrō frīctūrā frīctūrō
plurale
maschile femminile neutro
nominativo frīctūrī frīctūrae frīctūră
genitivo frīctūrōrum frīctūrārum frīctūrōrum
dativo frīctūrīs frīctūrīs frīctūrīs
accusativo frīctūrōs frīctūrās frīctūră
vocativo frīctūrī frīctūrae frīctūră
ablativo frīctūrīs frīctūrīs frīctūrīs

fricturus

  1. participio futuro di frīgō
frīc | tū | rŭs
  • (pronuncia classica) IPA: /friːkˈtuː.rus/
  • (pronuncia ecclesiastica) IPA: /frikˈtu.rus/

dal verbo frīgō

come tutti i participi verbali latini, oltre alla funzione prettamente verbale può assumere il ruolo di aggettivo e di sostantivo (participio sostantivato)