participio futuro
aggettivo di I classe
singolare
maschile femminile neutro
nominativo futūtūrus futūtūră futūtūrum
genitivo futūtūrī futūtūrae futūtūrī
dativo futūtūrō futūtūrae futūtūrō
accusativo futūtūrŭm futūtūrăm futūtūrum
vocativo futūtūrĕ futūtūră futūtūrum
ablativo futūtūrō futūtūrā futūtūrō
plurale
maschile femminile neutro
nominativo futūtūrī futūtūrae futūtūră
genitivo futūtūrōrum futūtūrārum futūtūrōrum
dativo futūtūrīs futūtūrīs futūtūrīs
accusativo futūtūrōs futūtūrās futūtūră
vocativo futūtūrī futūtūrae futūtūră
ablativo futūtūrīs futūtūrīs futūtūrīs

fututurus

  1. participio futuro di futuō
fŭ | tū | tū | rŭs
  • (pronuncia classica) IPA: /fu.tuːˈtuː.rus/
  • (pronuncia ecclesiastica) IPA: /fu.tuˈtu.rus/

dal verbo futuō

come tutti i participi verbali latini, oltre alla funzione prettamente verbale può assumere il ruolo di aggettivo e di sostantivo (participio sostantivato)