inlustraturus
| singolare | |||
| maschile | femminile | neutro | |
|---|---|---|---|
| nominativo | inlustrātūrus | inlustrātūră | inlustrātūrum |
| genitivo | inlustrātūrī | inlustrātūrae | inlustrātūrī |
| dativo | inlustrātūrō | inlustrātūrae | inlustrātūrō |
| accusativo | inlustrātūrŭm | inlustrātūrăm | inlustrātūrum |
| vocativo | inlustrātūrĕ | inlustrātūră | inlustrātūrum |
| ablativo | inlustrātūrō | inlustrātūrā | inlustrātūrō |
| plurale | |||
| maschile | femminile | neutro | |
| nominativo | inlustrātūrī | inlustrātūrae | inlustrātūră |
| genitivo | inlustrātūrōrum | inlustrātūrārum | inlustrātūrōrum |
| dativo | inlustrātūrīs | inlustrātūrīs | inlustrātūrīs |
| accusativo | inlustrātūrōs | inlustrātūrās | inlustrātūră |
| vocativo | inlustrātūrī | inlustrātūrae | inlustrātūră |
| ablativo | inlustrātūrīs | inlustrātūrīs | inlustrātūrīs |
inlustraturus
- participio futuro di inlustrō
- (pronuncia classica) IPA: /in.luːs.traː.tuː.rus/
dal verbo inlustrō
come tutti i participi verbali latini, oltre alla funzione prettamente verbale può assumere il ruolo di aggettivo e di sostantivo (participio sostantivato)
- Enrico Olivetti, Dizionario Latino Olivetti edizione on line su www.dizionario-latino.com, Olivetti Media Communication
- Charlton T. Lewis, Charles Short, A Latin Dictionary, lemma inlustraturus (edizione online sul portale del Progetto Perseus)