innovaturus
| singolare | |||
| maschile | femminile | neutro | |
|---|---|---|---|
| nominativo | innovātūrus | innovātūră | innovātūrum |
| genitivo | innovātūrī | innovātūrae | innovātūrī |
| dativo | innovātūrō | innovātūrae | innovātūrō |
| accusativo | innovātūrŭm | innovātūrăm | innovātūrum |
| vocativo | innovātūrĕ | innovātūră | innovātūrum |
| ablativo | innovātūrō | innovātūrā | innovātūrō |
| plurale | |||
| maschile | femminile | neutro | |
| nominativo | innovātūrī | innovātūrae | innovātūră |
| genitivo | innovātūrōrum | innovātūrārum | innovātūrōrum |
| dativo | innovātūrīs | innovātūrīs | innovātūrīs |
| accusativo | innovātūrōs | innovātūrās | innovātūră |
| vocativo | innovātūrī | innovātūrae | innovātūră |
| ablativo | innovātūrīs | innovātūrīs | innovātūrīs |
innovaturus
- participio futuro di innovō
- (pronuncia classica) IPA: /in.no.waː.tuː.rus/
dal verbo innovō
come tutti i participi verbali latini, oltre alla funzione prettamente verbale può assumere il ruolo di aggettivo e di sostantivo (participio sostantivato)
- Enrico Olivetti, Dizionario Latino Olivetti edizione on line su www.dizionario-latino.com, Olivetti Media Communication
- Charlton T. Lewis, Charles Short, A Latin Dictionary, lemma innovaturus (edizione online sul portale del Progetto Perseus)