limitaturus
| singolare | |||
| maschile | femminile | neutro | |
|---|---|---|---|
| nominativo | limitātūrus | limitātūră | limitātūrum |
| genitivo | limitātūrī | limitātūrae | limitātūrī |
| dativo | limitātūrō | limitātūrae | limitātūrō |
| accusativo | limitātūrŭm | limitātūrăm | limitātūrum |
| vocativo | limitātūrĕ | limitātūră | limitātūrum |
| ablativo | limitātūrō | limitātūrā | limitātūrō |
| plurale | |||
| maschile | femminile | neutro | |
| nominativo | limitātūrī | limitātūrae | limitātūră |
| genitivo | limitātūrōrum | limitātūrārum | limitātūrōrum |
| dativo | limitātūrīs | limitātūrīs | limitātūrīs |
| accusativo | limitātūrōs | limitātūrās | limitātūră |
| vocativo | limitātūrī | limitātūrae | limitātūră |
| ablativo | limitātūrīs | limitātūrīs | limitātūrīs |
limitaturus
- participio futuro di limitō
- (pronuncia classica) IPA: /liː.mi.taː.tuː.rus/
dal verbo limitō
come tutti i participi verbali latini, oltre alla funzione prettamente verbale può assumere il ruolo di aggettivo e di sostantivo (participio sostantivato)
- Enrico Olivetti, Dizionario Latino Olivetti edizione on line su www.dizionario-latino.com, Olivetti Media Communication
- Charlton T. Lewis, Charles Short, A Latin Dictionary, lemma limitaturus (edizione online sul portale del Progetto Perseus)