participio perfetto
aggettivo di I classe
singolare
maschile femminile neutro
nominativo nārrātus nārrātă nārrātum
genitivo nārrātī nārrātae nārrātī
dativo nārrātō nārrātae nārrātō
accusativo nārrātŭm nārrātăm nārrātum
vocativo nārrātĕ nārrātă nārrātum
ablativo nārrātō nārrātā nārrātō
plurale
maschile femminile neutro
nominativo nārrātī nārrātae nārrātă
genitivo nārrātōrum nārrātārum nārrātōrum
dativo nārrātīs nārrātīs nārrātīs
accusativo nārrātōs nārrātās nārrātă
vocativo nārrātī nārrātae nārrātă
ablativo nārrātīs nārrātīs nārrātīs
Quarta declinazione
  singolare plurale
nominativo nārrātŭs nārrātūs
genitivo nārrātūs nārrātŭŭm
dativo nārrātŭī nārrātĭbŭs
accusativo nārrātŭm nārrātūs
vocativo nārrātŭs nārrātūs
ablativo nārrātū nārrātĭbŭs

narratus m sing, quarta declinazione (genitivo: narratus)

  1. narrazione, racconto, storia

narratus

  1. participio perfetto di narrō
nār | rā | tūs
  • (pronuncia classica) IPA: /naːrˈraː.tus/
  • (pronuncia ecclesiastica) IPA: /narˈra.tus/

dal verbo narrō