pacificationis f

  1. genitivo singolare di pācificātiō
pā | cĭ | fĭ | cā | tĭ | ō | nĭs
  • (pronuncia classica) IPA: /paː.ki.fi.kaː.tiˈoː.nis/
  • (pronuncia ecclesiastica) IPA: /pa.t͡ʃi.fi.ka.t͡siˈo.nis/

vedi pācificātiō