participio futuro
aggettivo di I classe
singolare
maschile femminile neutro
nominativo pugnātūrus pugnātūră pugnātūrum
genitivo pugnātūrī pugnātūrae pugnātūrī
dativo pugnātūrō pugnātūrae pugnātūrō
accusativo pugnātūrŭm pugnātūrăm pugnātūrum
vocativo pugnātūrĕ pugnātūră pugnātūrum
ablativo pugnātūrō pugnātūrā pugnātūrō
plurale
maschile femminile neutro
nominativo pugnātūrī pugnātūrae pugnātūră
genitivo pugnātūrōrum pugnātūrārum pugnātūrōrum
dativo pugnātūrīs pugnātūrīs pugnātūrīs
accusativo pugnātūrōs pugnātūrās pugnātūră
vocativo pugnātūrī pugnātūrae pugnātūră
ablativo pugnātūrīs pugnātūrīs pugnātūrīs

pugnaturus

  1. participio futuro di pugnō
  • (pronuncia classica) IPA: /puɡ.naː.tuː.rus/

dal verbo pugnō

come tutti i participi verbali latini, oltre alla funzione prettamente verbale può assumere il ruolo di aggettivo e di sostantivo (participio sostantivato)