saltaturus
| singolare | |||
| maschile | femminile | neutro | |
|---|---|---|---|
| nominativo | saltātūrus | saltātūră | saltātūrum |
| genitivo | saltātūrī | saltātūrae | saltātūrī |
| dativo | saltātūrō | saltātūrae | saltātūrō |
| accusativo | saltātūrŭm | saltātūrăm | saltātūrum |
| vocativo | saltātūrĕ | saltātūră | saltātūrum |
| ablativo | saltātūrō | saltātūrā | saltātūrō |
| plurale | |||
| maschile | femminile | neutro | |
| nominativo | saltātūrī | saltātūrae | saltātūră |
| genitivo | saltātūrōrum | saltātūrārum | saltātūrōrum |
| dativo | saltātūrīs | saltātūrīs | saltātūrīs |
| accusativo | saltātūrōs | saltātūrās | saltātūră |
| vocativo | saltātūrī | saltātūrae | saltātūră |
| ablativo | saltātūrīs | saltātūrīs | saltātūrīs |
saltaturus
- participio futuro di saltō
- (pronuncia classica) IPA: /ˈsal.taː.tuː.rus/
dal verbo saltō
come tutti i participi verbali latini, oltre alla funzione prettamente verbale può assumere il ruolo di aggettivo e di sostantivo (participio sostantivato)
- Enrico Olivetti, Dizionario Latino Olivetti edizione on line su www.dizionario-latino.com, Olivetti Media Communication
- Charlton T. Lewis, Charles Short, A Latin Dictionary, lemma saltaturus (edizione online sul portale del Progetto Perseus)