signaturus
| singolare | |||
| maschile | femminile | neutro | |
|---|---|---|---|
| nominativo | signātūrus | signātūră | signātūrum |
| genitivo | signātūrī | signātūrae | signātūrī |
| dativo | signātūrō | signātūrae | signātūrō |
| accusativo | signātūrŭm | signātūrăm | signātūrum |
| vocativo | signātūrĕ | signātūră | signātūrum |
| ablativo | signātūrō | signātūrā | signātūrō |
| plurale | |||
| maschile | femminile | neutro | |
| nominativo | signātūrī | signātūrae | signātūră |
| genitivo | signātūrōrum | signātūrārum | signātūrōrum |
| dativo | signātūrīs | signātūrīs | signātūrīs |
| accusativo | signātūrōs | signātūrās | signātūră |
| vocativo | signātūrī | signātūrae | signātūră |
| ablativo | signātūrīs | signātūrīs | signātūrīs |
signaturus
- participio futuro di signō
- (pronuncia classica) IPA: /siɡ.naː.tuː.rus/
dal verbo signō
come tutti i participi verbali latini, oltre alla funzione prettamente verbale può assumere il ruolo di aggettivo e di sostantivo (participio sostantivato)
- Enrico Olivetti, Dizionario Latino Olivetti edizione on line su www.dizionario-latino.com, Olivetti Media Communication
- Charlton T. Lewis, Charles Short, A Latin Dictionary, lemma signaturus (edizione online sul portale del Progetto Perseus)