speratus
| singolare | |||
| maschile | femminile | neutro | |
|---|---|---|---|
| nominativo | spērātus | spērātă | spērātum |
| genitivo | spērātī | spērātae | spērātī |
| dativo | spērātō | spērātae | spērātō |
| accusativo | spērātŭm | spērātăm | spērātum |
| vocativo | spērātĕ | spērātă | spērātum |
| ablativo | spērātō | spērātā | spērātō |
| plurale | |||
| maschile | femminile | neutro | |
| nominativo | spērātī | spērātae | spērātă |
| genitivo | spērātōrum | spērātārum | spērātōrum |
| dativo | spērātīs | spērātīs | spērātīs |
| accusativo | spērātōs | spērātās | spērātă |
| vocativo | spērātī | spērātae | spērātă |
| ablativo | spērātīs | spērātīs | spērātīs |
speratus
- participio perfetto di sperō
- (pronuncia classica) IPA: /speː.raː.tus/
dal verbo sperō
- Enrico Olivetti, Dizionario Latino Olivetti edizione on line su www.dizionario-latino.com, Olivetti Media Communication
- Charlton T. Lewis, Charles Short, A Latin Dictionary, lemma speratus (edizione online sul portale del Progetto Perseus)