tutatarum

  1. genitivo femminile plurale del participio perfetto (tūtātus) di tūtor
tū | tā | tā | rŭm
  • (pronuncia classica) IPA: /tuː.taːˈtaː.rum/
  • (pronuncia ecclesiastica) IPA: /tu.taˈta.rum/

vedi tūtātus, tūtor