tutaturus
Latino
modifica
| singolare | |||
| maschile | femminile | neutro | |
|---|---|---|---|
| nominativo | tūtātūrus | tūtātūră | tūtātūrum |
| genitivo | tūtātūrī | tūtātūrae | tūtātūrī |
| dativo | tūtātūrō | tūtātūrae | tūtātūrō |
| accusativo | tūtātūrŭm | tūtātūrăm | tūtātūrum |
| vocativo | tūtātūrĕ | tūtātūră | tūtātūrum |
| ablativo | tūtātūrō | tūtātūrā | tūtātūrō |
| plurale | |||
| maschile | femminile | neutro | |
| nominativo | tūtātūrī | tūtātūrae | tūtātūră |
| genitivo | tūtātūrōrum | tūtātūrārum | tūtātūrōrum |
| dativo | tūtātūrīs | tūtātūrīs | tūtātūrīs |
| accusativo | tūtātūrōs | tūtātūrās | tūtātūră |
| vocativo | tūtātūrī | tūtātūrae | tūtātūră |
| ablativo | tūtātūrīs | tūtātūrīs | tūtātūrīs |
Voce verbale
tutaturus
- participio futuro di tūtor
Sillabazione
modifica
- tū | tā | tū | rŭs
Pronuncia
modifica
Etimologia / Derivazione
modifica
dal verbo tūtor
Uso / Precisazioni
modifica
come tutti i participi verbali latini, oltre alla funzione prettamente verbale può assumere il ruolo di aggettivo e di sostantivo (participio sostantivato)
- Enrico Olivetti, Dizionario Latino Olivetti edizione on line su www.dizionario-latino.com, Olivetti Media Communication
- Charlton T. Lewis, Charles Short, A Latin Dictionary, lemma tutaturus (edizione online sul portale del Progetto Perseus)