verberaturus
| singolare | |||
| maschile | femminile | neutro | |
|---|---|---|---|
| nominativo | verberātūrus | verberātūră | verberātūrum |
| genitivo | verberātūrī | verberātūrae | verberātūrī |
| dativo | verberātūrō | verberātūrae | verberātūrō |
| accusativo | verberātūrŭm | verberātūrăm | verberātūrum |
| vocativo | verberātūrĕ | verberātūră | verberātūrum |
| ablativo | verberātūrō | verberātūrā | verberātūrō |
| plurale | |||
| maschile | femminile | neutro | |
| nominativo | verberātūrī | verberātūrae | verberātūră |
| genitivo | verberātūrōrum | verberātūrārum | verberātūrōrum |
| dativo | verberātūrīs | verberātūrīs | verberātūrīs |
| accusativo | verberātūrōs | verberātūrās | verberātūră |
| vocativo | verberātūrī | verberātūrae | verberātūră |
| ablativo | verberātūrīs | verberātūrīs | verberātūrīs |
verberaturus
- participio futuro di verberō
- (pronuncia classica) IPA: /wer.be.raː.tuː.rus/
dal verbo verberō
come tutti i participi verbali latini, oltre alla funzione prettamente verbale può assumere il ruolo di aggettivo e di sostantivo (participio sostantivato)
- Enrico Olivetti, Dizionario Latino Olivetti edizione on line su www.dizionario-latino.com, Olivetti Media Communication
- Charlton T. Lewis, Charles Short, A Latin Dictionary, lemma verberaturus (edizione online sul portale del Progetto Perseus)