fracturus

Latino

participio futuro
aggettivo di I classe

singolare
	maschile	femminile	neutro
nominativo	frāctūrus	frāctūră	frāctūrum
genitivo	frāctūrī	frāctūrae	frāctūrī
dativo	frāctūrō	frāctūrae	frāctūrō
accusativo	frāctūrŭm	frāctūrăm	frāctūrum
vocativo	frāctūrĕ	frāctūră	frāctūrum
ablativo	frāctūrō	frāctūrā	frāctūrō
plurale
	maschile	femminile	neutro
nominativo	frāctūrī	frāctūrae	frāctūră
genitivo	frāctūrōrum	frāctūrārum	frāctūrōrum
dativo	frāctūrīs	frāctūrīs	frāctūrīs
accusativo	frāctūrōs	frāctūrās	frāctūră
vocativo	frāctūrī	frāctūrae	frāctūră
ablativo	frāctūrīs	frāctūrīs	frāctūrīs

Voce verbale

fracturus

1. participio futuro di frangō

Sillabazione

frāc | tū | rŭs

Pronuncia

• (pronuncia classica) IPA: /fraːkˈtuː.rus/
• (pronuncia ecclesiastica) IPA: /frakˈtu.rus/

Etimologia / Derivazione

dal verbo frangō

Uso / Precisazioni

come tutti i participi verbali latini, oltre alla funzione prettamente verbale può assumere il ruolo di aggettivo e di sostantivo (participio sostantivato)

Note / Riferimenti

• Enrico Olivetti, Dizionario Latino Olivetti edizione on line su www.dizionario-latino.com, Olivetti Media Communication
• Charlton T. Lewis, Charles Short, A Latin Dictionary, lemma fracturus (edizione online sul portale del Progetto Perseus)