Appendice:Coniugazioni/Latino/acumino

Coniugazione

Verbo di prima coniugazione
paradigma
		acūminō, acūminās, acūmināvī, acūminātum, acūmināre
infinito		presente		perfetto		futuro
		attivo	passivo	attivo	passivo	attivo	passivo
		acūmināre	acūminārī	acūmināvisse	acūminātum esse	acūminātūrum esse	acūminātum īrī
participio		presente		perfetto		futuro
		acūmināns		acūminātus		acūminātūrus
gerundio		nominativo		genitivo	dativo	accusativo	ablativo
		corrisponde all'infinito presente		acūminandī	acūminandō	acūminandum	acūminandō
gerundivo		acūminandus
supino		acūminātum (ablativo: acūminātū)
indicativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	acūminō	acūminās	acūminat	acūmināmus	acūminātis	acūminant
	imperfetto	acūminābam	acūminābās	acūminābat	acūminābāmus	acūminābātis	acūminābant
	futuro semplice	acūminābō	acūminābis	acūminābit	acūminābĭmus	acūminābĭtis	acūminābunt
	perfetto	acūmināvī	acūmināvīstī	acūmināvit	acūmināvĭmus	acūmināvīstis	acūmināvērunt, acūmināvēre
	piuccheperfetto	acūmināvĕram	acūmināvĕrās	acūmināvĕrat	acūmināverāmus	acūmināverātis	acūmināvĕrant
	futuro anteriore	acūmināvĕrō	acūmināvĕris	acūmināvĕrit	acūmināverĭmus	acūmināverĭtis	acūmināvĕrint
passivo	presente	acūminor	acūmināris, acūmināre	acūminātur	acūmināmur	acūmināmĭnī	acūminantur
	imperfetto	acūminābar	acūminābāris, acūminābāre	acūminabātur	acūminābāmur	acūminābāmĭnī	acūminābantur
	futuro semplice	acūminābor	acūminābĕris, acūminābere	acūminābĭtur	acūminābĭmur	acūminābimĭnī	acūminābuntur
	perfetto	participio passato (acūminātus) seguito dall’indicativo presente di sum acūminātus sum acūminātus es acūminātus est acūminātī sumus acūminātī estis acūminātī sunt
	piuccheperfetto	participio passato (acūminātus) seguito dall’indicativo imperfetto di sum acūminātus eram acūminātus erās acūminātus erat acūminātī erāmus acūminātī erātis acūminātī erant
	futuro anteriore	participio passato (acūminātus) seguito dall’indicativo futuro semplice di sum acūminātus erō acūminātus eris acūminātus erit acūminātī erimus acūminātī eritis acūminātī erunt
congiuntivo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	acūminem	acūminēs	acūminet	acūminēmus	acūminētis	acūminent
	imperfetto	acūminārem	acūminārēs	acūmināret	acūminārēmus	acūminārētis	acūminārent
	perfetto	acūmināvĕrim	acūmināvĕris	acūmināvĕrit	acūmināverĭmus	acūmināverĭtis	acūmināvĕrint
	piuccheperfetto	acūmināvissem	acūmināvissēs	acūmināvisset	acūmināvissēmus	acūmināvissētis	acūmināvissent
passivo	presente	acūminer	acūminēris, acūminēre	acūminētur	acūminēmur	acūminēmĭnī	acūminentur
	imperfetto	acūminārer	acūminārēris, acūminārēre	acūminārētur	acūminārēmur	acūminārēminī	acūminārentur
	perfetto	participio passato (acūminātus) seguito dal congiuntivo presente di sum acūminātus sim acūminātus sis acūminātus sit acūminātī simus acūminātī sitis acūminātī sint
	piuccheperfetto	participio passato (acūminātus) seguito dal congiuntivo imperfetto di sum acūminātus essem acūminātus essēs acūminātus esset acūminātī essēmus acūminātī essētis acūmināti essent
imperativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	—	acūminā	—	—	acūmināte	—
	futuro	—	acūminātō	acūminātō	—	acūminātōte	acūminantō
passivo	presente	—	acūmināre	—	—	acūmināminī	—
	futuro	—	acūminātor	acūminātor	—	acūmināminor	acūminantor