Appendice:Coniugazioni/Latino/derogo

Coniugazione

Verbo di prima coniugazione
paradigma
		dērogō, dērogās, dērogāvī, dērogātum, dērogāre
infinito		presente		perfetto		futuro
		attivo	passivo	attivo	passivo	attivo	passivo
		dērogāre	dērogārī	dērogāvisse	dērogātum esse	dērogātūrum esse	dērogātum īrī
participio		presente		perfetto		futuro
		dērogāns		dērogātus		dērogātūrus
gerundio		nominativo		genitivo	dativo	accusativo	ablativo
		corrisponde all'infinito presente		dērogandī	dērogandō	dērogandum	dērogandō
gerundivo		dērogandus
supino		dērogātum (ablativo: dērogātū)
indicativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	dērogō	dērogās	dērogat	dērogāmus	dērogātis	dērogant
	imperfetto	dērogābam	dērogābās	dērogābat	dērogābāmus	dērogābātis	dērogābant
	futuro semplice	dērogābō	dērogābis	dērogābit	dērogābĭmus	dērogābĭtis	dērogābunt
	perfetto	dērogāvī	dērogāvīstī	dērogāvit	dērogāvĭmus	dērogāvīstis	dērogāvērunt, dērogāvēre
	piuccheperfetto	dērogāvĕram	dērogāvĕrās	dērogāvĕrat	dērogāverāmus	dērogāverātis	dērogāvĕrant
	futuro anteriore	dērogāvĕrō	dērogāvĕris	dērogāvĕrit	dērogāverĭmus	dērogāverĭtis	dērogāvĕrint
passivo	presente	dērogor	dērogāris, dērogāre	dērogātur	dērogāmur	dērogāmĭnī	dērogantur
	imperfetto	dērogābar	dērogābāris, dērogābāre	dērogabātur	dērogābāmur	dērogābāmĭnī	dērogābantur
	futuro semplice	dērogābor	dērogābĕris, dērogābere	dērogābĭtur	dērogābĭmur	dērogābimĭnī	dērogābuntur
	perfetto	participio passato (dērogātus) seguito dall’indicativo presente di sum dērogātus sum dērogātus es dērogātus est dērogātī sumus dērogātī estis dērogātī sunt
	piuccheperfetto	participio passato (dērogātus) seguito dall’indicativo imperfetto di sum dērogātus eram dērogātus erās dērogātus erat dērogātī erāmus dērogātī erātis dērogātī erant
	futuro anteriore	participio passato (dērogātus) seguito dall’indicativo futuro semplice di sum dērogātus erō dērogātus eris dērogātus erit dērogātī erimus dērogātī eritis dērogātī erunt
congiuntivo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	dērogem	dērogēs	dēroget	dērogēmus	dērogētis	dērogent
	imperfetto	dērogārem	dērogārēs	dērogāret	dērogārēmus	dērogārētis	dērogārent
	perfetto	dērogāvĕrim	dērogāvĕris	dērogāvĕrit	dērogāverĭmus	dērogāverĭtis	dērogāvĕrint
	piuccheperfetto	dērogāvissem	dērogāvissēs	dērogāvisset	dērogāvissēmus	dērogāvissētis	dērogāvissent
passivo	presente	dēroger	dērogēris, dērogēre	dērogētur	dērogēmur	dērogēmĭnī	dērogentur
	imperfetto	dērogārer	dērogārēris, dērogārēre	dērogārētur	dērogārēmur	dērogārēminī	dērogārentur
	perfetto	participio passato (dērogātus) seguito dal congiuntivo presente di sum dērogātus sim dērogātus sis dērogātus sit dērogātī simus dērogātī sitis dērogātī sint
	piuccheperfetto	participio passato (dērogātus) seguito dal congiuntivo imperfetto di sum dērogātus essem dērogātus essēs dērogātus esset dērogātī essēmus dērogātī essētis dērogāti essent
imperativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	—	dērogā	—	—	dērogāte	—
	futuro	—	dērogātō	dērogātō	—	dērogātōte	dērogantō
passivo	presente	—	dērogāre	—	—	dērogāminī	—
	futuro	—	dērogātor	dērogātor	—	dērogāminor	dērogantor