Appendice:Coniugazioni/Latino/derogo

Coniugazione

Verbo di prima coniugazione
paradigma
		dērogō, dērogās, dērogāvī, dērogātum, dērogāre
infinito		presente		perfetto		futuro
		attivo	passivo	attivo	passivo	attivo	passivo
		dērogāre	dērogari	dērogāvisse	dērogātum esse	dērogāturum esse	dērogātum iri
participio		presente		perfetto		futuro
		dērogans		dērogātus		dērogāturus
gerundio		nominativo		genitivo	dativo	accusativo	ablativo
		corrisponde all'infinito presente		dērogandi	dērogando	dērogandum	dērogando
gerundivo		dērogandus
supino		dērogātum (ablativo: dērogātu)
indicativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	dērogō	dērogās	dērogat	dērogāmus	dērogātis	dērogānt
	imperfetto	dērogābam	dērogābas	dērogābat	dērogabāmus	dērogabātis	dērogābant
	futuro semplice	dērogābo	dērogābis	dērogābit	dērogabĭmus	dērogabĭtis	dērogābunt
	perfetto	dērogāvī	dērogāvīsti	dērogāvit	dērogāvĭmus	dērogāvīstis	dērogāvērunt, dērogāvēre
	piuccheperfetto	dērogāvĕram	dērogāvĕras	dērogāvĕrat	dērogāverāmus	dērogāverātis	dērogāvĕrant
	futuro anteriore	dērogāvĕro	dērogāvĕris	dērogāvĕrit	dērogāverĭmus	dērogāverĭtis	dērogāvĕrint
passivo	presente	dērogor	dērogāris, dērogāre	dērogātur	dērogāmur	dērogāmĭni	dērogāntur
	imperfetto	dērogābar	dērogabāris, dērogābāre	dērogabātur	dērogabāmur	dērogabāmĭni	dērogabāntur
	futuro semplice	dērogābor	dērogabĕris, dērogābere	dērogābĭtur	dērogābĭmur	dērogabimĭni	dērogabūntur
	perfetto	participio passato (dērogātus) seguito dall’indicativo presente di sum dērogātus sum dērogātus es dērogātus est dērogāti sumus dērogāti estis dērogāti sunt
	piuccheperfetto	participio passato (dērogātus) seguito dall’indicativo imperfetto di sum dērogātus eram dērogātus eras dērogātus erat dērogāti eramus dērogāti eratis dērogāti erant
	futuro anteriore	participio passato (dērogātus) seguito dall’indicativo futuro semplice di sum dērogātus ero dērogātus eris dērogātus erit dērogāti erimus dērogāti eritis dērogāti erunt
congiuntivo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	dērogem	dēroges	dēroget	dērogēmus	dērogētis	dērogent
	imperfetto	dērogārem	dērogāres	dērogāret	dērogarēmus	dērogarētis	dērogārent
	perfetto	dērogāvĕrim	dērogāvĕris	dērogāvĕrit	dērogāverĭmus	dērogāverĭtis	dērogāvĕrint
	piuccheperfetto	dērogāvissem	dērogāvisses	dērogāvisset	dērogāvissēmus	dērogāvissētis	dērogāvissent
passivo	presente	dēroger	dērogēris, dērogēre	dērogētur	dērogēmur	dērogemĭni	dērogēntur
	imperfetto	dērogarer	dērogareris, dērogārēre	dērogaretur	dērogaremur	dērogaremini	dērogarentur
	perfetto	participio passato (dērogātus) seguito dal congiuntivo presente di sum dērogātus sim dērogātus sis dērogātus sit dērogāti simus dērogāti sitis dērogāti sint
	piuccheperfetto	participio passato (dērogātus) seguito dal congiuntivo imperfetto di sum dērogātus essem dērogātus esses dērogātus esset dērogāti essemus dērogāti essetis dērogāti essent
imperativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	—	dērogā	—	—	dērogāte	—
	futuro	—	dērogāto	dērogāto	—	dērogatōte	dērogānto
passivo	presente	—	dērogare	—	—	dērogamini	—
	futuro	—	dērogātor	dērogātor	—	dērogaminor	dērogantor