Appendice:Coniugazioni/Latino/halucinor

Coniugazione

Verbo di prima coniugazione, deponente
paradigma
		hālūcinor, hālūcināris, hālūcināre, hālūcinātus sum, hālūcinātum, hālūcinārī
infinito		presente		perfetto		futuro
		hālūcinārī		hālūcinātum esse		hālūcinātum īrī
participio		presente		perfetto		futuro
		hālūcināns		hālūcinātus		hālūcinātūrus
gerundio		nominativo		genitivo	dativo	accusativo	ablativo
		corrisponde all'infinito presente		hālūcinandī	hālūcinandō	hālūcinandum	hālūcinandō
gerundivo		hālūcinandus
supino		hālūcinātum (ablativo: hālūcinātū)
indicativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
presente		hālūcinor	hālūcināris, hālūcināre	hālūcinātur	hālūcināmur	hālūcināmĭnī	hālūcinantur
imperfetto		hālūcinābar	hālūcinābāris, hālūcinābāre	hālūcinabātur	hālūcinābāmur	hālūcinābāmĭnī	hālūcinābantur
futuro semplice		hālūcinābor	hālūcinābĕris, hālūcinābere	hālūcinābĭtur	hālūcinābĭmur	hālūcinābimĭnī	hālūcinābuntur
perfetto		participio passato (hālūcinātus) seguito dall’indicativo presente di sum hālūcinātus sum hālūcinātus es hālūcinātus est hālūcinātī sumus hālūcinātī estis hālūcinātī sunt
piuccheperfetto		participio passato (hālūcinātus) seguito dall’indicativo imperfetto di sum hālūcinātus eram hālūcinātus erās hālūcinātus erat hālūcinātī erāmus hālūcinātī erātis hālūcinātī erant
futuro anteriore		participio passato (hālūcinātus) seguito dall’indicativo futuro semplice di sum hālūcinātus erō hālūcinātus eris hālūcinātus erit hālūcinātī erimus hālūcinātī eritis hālūcinātī erunt
congiuntivo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
presente		hālūciner	hālūcinēris, hālūcinēre	hālūcinētur	hālūcinēmur	hālūcinēmĭnī	hālūcinentur
imperfetto		hālūcinārer	hālūcinārēris, hālūcinārēre	hālūcinārētur	hālūcinārēmur	hālūcinārēminī	hālūcinārentur
perfetto		participio passato (hālūcinātus) seguito dal congiuntivo presente di sum hālūcinātus sim hālūcinātus sis hālūcinātus sit hālūcinātī simus hālūcinātī sitis hālūcinātī sint
piuccheperfetto		participio passato (hālūcinātus) seguito dall’indicativo imperfetto di sum hālūcinātus essem hālūcinātus essēs hālūcinātus esset hālūcinātī essēmus hālūcinātī essētis hālūcināti essent
imperativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
presente		—	hālūcināre	—	—	hālūcināminī	—
futuro		—	hālūcinātor	hālūcinātor	—	hālūcināminor	hālūcinantor