Appendice:Coniugazioni/Latino/hilaro

Coniugazione

Verbo di prima coniugazione
paradigma
		hilarō, hilarās, hilarāvī, hilarātum, hilarāre
infinito		presente		perfetto		futuro
		attivo	passivo	attivo	passivo	attivo	passivo
		hilarāre	hilarārī	hilarāvisse	hilarātum esse	hilarātūrum esse	hilarātum īrī
participio		presente		perfetto		futuro
		hilarāns		hilarātus		hilarātūrus
gerundio		nominativo		genitivo	dativo	accusativo	ablativo
		corrisponde all'infinito presente		hilarandī	hilarandō	hilarandum	hilarandō
gerundivo		hilarandus
supino		hilarātum (ablativo: hilarātū)
indicativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	hilarō	hilarās	hilarat	hilarāmus	hilarātis	hilarant
	imperfetto	hilarābam	hilarābās	hilarābat	hilarābāmus	hilarābātis	hilarābant
	futuro semplice	hilarābō	hilarābis	hilarābit	hilarābĭmus	hilarābĭtis	hilarābunt
	perfetto	hilarāvī	hilarāvīstī	hilarāvit	hilarāvĭmus	hilarāvīstis	hilarāvērunt, hilarāvēre
	piuccheperfetto	hilarāvĕram	hilarāvĕrās	hilarāvĕrat	hilarāverāmus	hilarāverātis	hilarāvĕrant
	futuro anteriore	hilarāvĕrō	hilarāvĕris	hilarāvĕrit	hilarāverĭmus	hilarāverĭtis	hilarāvĕrint
passivo	presente	hilaror	hilarāris, hilarāre	hilarātur	hilarāmur	hilarāmĭnī	hilarantur
	imperfetto	hilarābar	hilarābāris, hilarābāre	hilarabātur	hilarābāmur	hilarābāmĭnī	hilarābantur
	futuro semplice	hilarābor	hilarābĕris, hilarābere	hilarābĭtur	hilarābĭmur	hilarābimĭnī	hilarābuntur
	perfetto	participio passato (hilarātus) seguito dall’indicativo presente di sum hilarātus sum hilarātus es hilarātus est hilarātī sumus hilarātī estis hilarātī sunt
	piuccheperfetto	participio passato (hilarātus) seguito dall’indicativo imperfetto di sum hilarātus eram hilarātus erās hilarātus erat hilarātī erāmus hilarātī erātis hilarātī erant
	futuro anteriore	participio passato (hilarātus) seguito dall’indicativo futuro semplice di sum hilarātus erō hilarātus eris hilarātus erit hilarātī erimus hilarātī eritis hilarātī erunt
congiuntivo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	hilarem	hilarēs	hilaret	hilarēmus	hilarētis	hilarent
	imperfetto	hilarārem	hilarārēs	hilarāret	hilarārēmus	hilarārētis	hilarārent
	perfetto	hilarāvĕrim	hilarāvĕris	hilarāvĕrit	hilarāverĭmus	hilarāverĭtis	hilarāvĕrint
	piuccheperfetto	hilarāvissem	hilarāvissēs	hilarāvisset	hilarāvissēmus	hilarāvissētis	hilarāvissent
passivo	presente	hilarer	hilarēris, hilarēre	hilarētur	hilarēmur	hilarēmĭnī	hilarentur
	imperfetto	hilarārer	hilarārēris, hilarārēre	hilarārētur	hilarārēmur	hilarārēminī	hilarārentur
	perfetto	participio passato (hilarātus) seguito dal congiuntivo presente di sum hilarātus sim hilarātus sis hilarātus sit hilarātī simus hilarātī sitis hilarātī sint
	piuccheperfetto	participio passato (hilarātus) seguito dal congiuntivo imperfetto di sum hilarātus essem hilarātus essēs hilarātus esset hilarātī essēmus hilarātī essētis hilarāti essent
imperativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	—	hilarā	—	—	hilarāte	—
	futuro	—	hilarātō	hilarātō	—	hilarātōte	hilarantō
passivo	presente	—	hilarāre	—	—	hilarāminī	—
	futuro	—	hilarātor	hilarātor	—	hilarāminor	hilarantor